„Kā šodien noskaidrojām apakškomisijas sēdē, uzturlīdzekļu nemaksāšana saviem bērniem ne vienmēr ir ļaunprātība. Nereti tie ir sociālie apstākļi, jo īpaši lauku rajonos, kādēļ uzturlīdzekļus nākas maksāt valstij, nevis bērnu vecākiem. Tomēr situācija, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji ir valstij parādā teju simts miljonus eiro, ir nepieņemama,” uzsver Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības.
Tieslietu ministrijas sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija savā mājaslapā drīkstēs publiskot ziņas par parādnieku, ja tam piekritīs otrs no vecākiem, kā arī, ja parādnieks nebūs I vai II grupas invalīds. Labklājības ministrija norādīja uz nepieciešamību izvērtēt, ka netiktu publicēti arī III grupas invalīdi. Savukārt Tiesībsargs norādīja uz riskiem, ja tiks publicēta persona koda otrā puse.
Datu publiskošanas mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšana, lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, kā arī veicinātu atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi arī citās jomās, piemēram, biznesa darījumos, norāda likumprojekta autori.
Konceptuālu atbalstu likumprojektam apakškomisijas sēdē pauda arī Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.
Vienlaikus apakškomisijas deputāti norunāja uz otro lasījumu vienoties par publiskojamo personas datu apjomu, kā arī ietvert deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā šāda datu bāze izveidojama un uzturama, kā arī kārtību, kā parādnieki parādās reģistrā un kā no tā tikt dzēstiem.
Tāpat apakškomisijas deputāti kā vērtīgu atzina asociācijas „Ģimene” valdes priekšsēdētājas Ilonas Bremzes priekšlikumu Uzturlīdzekļu garantiju fondā veidot pozitīvu publisku kampaņu, lai veicinātu izpratni par vecāku atbildību, īpaši tēva lomas celšanu ģimenē.
Likumprojektu deputāti plāno iesniegt ceturtdien Saeimas Prezidijam, lai to skatītu tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.
