Saeima ārkārtas sēdē lēma par turpmāko rīcību EPPA, ņemot vērā Krievijas balsstiesību atjaunošanu organizācijā. Lēmumprojektā atgādināts, ka Krievija 2014. gadā ar militāra spēka palīdzību okupēja un prettiesiski anektēja Krimu. Savukārt EPPA lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības ir pretrunā ar Eiropas Padomes principiem un pamatvērtībām, kā arī nopietni iedragā organizācijas reputāciju un rīcībspēju. Krievijas balsstiesību atjaunošana situācijā, kad kopš šo tiesību apturēšanas Krievija nav atgriezusies pie starptautisko tiesību un pamatprincipu ievērošanas, mazina uzticēšanos Eiropas Padomei un citiem starptautiskiem instrumentiem, norādīts dokumentā.
Tādējādi Krievijas balsstiesību atjaunošana var iedrošināt kaimiņvalsti turpināt agresīvo ārpolitiku, tā radot draudus Eiropas drošībai un stabilitātei. Latvijas Saeima aicināja Krieviju nekavējoties pārtraukt agresīvās darbības pret Ukrainu un Gruziju, atbrīvot politiskos ķīlniekus un prettiesiski apcietinātos Ukrainas pilsoņus, kā arī pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus pret Krimas tatāriem.
Nacionālās apvienības deputāts un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols pauda, ka Krievija, izmantojot "kaviāra politiku" ar vienu balsojumu faktiski ir pieveikusi visas rietumvalstis un turpina pārkāpt padomes rezolūcijas. Viņa partijas biedrs Jānis Dombrava, kurš pats ir piedalījies asamblejas darbā, tikmēr stāstīja, ka minētā institūcija ir tālu no darbiem. "Kad jautājums nonāk līdz praktiskām darbībām, visi vārdi pagaist. Bija deputāti, kuri stundām diskutēja par dzimuma līdztiesību Ziemeļāfrikā, bet kad Gruzija pacēla jautājumu par okupētajām teritorijām, viņi klusēja. Atklāti jāpasaka - Krievija pērk ietekmi un daudzi politiķi uz to uzķeras," teica Dombrava.
Savukārt no "KPV LV" ievēlētais Didzis Šmits stāstīja, ka līdzīgs indikators tam, ka aiz skaļiem vārdiem notiek nopietna, pretēja politika, ir "Nord Stream 2" celtniecība. "Man ir jautājums - ko dara mūsu ārlietu dienests? Tam bija jāzina, ka būs balsojums un rezultāts. Par to bija jāinformē mūsu delegācijas locekļi. Noticis darījums, izskatās, ka mēs pat neesam tajā, pat nezinām par ko viņš ir," tā Šmits.
KONTEKSTS:
Pēc piecu gadu pārtraukuma jūnijā tika atjaunotas Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas tika apturētas pēc Krimas aneksijas. Kā atbildes soli Ukraina apsver savas darbības apturēšana asamblejā.
Neskatoties uz stingriem Ukrainas iebildumiem, par Krievijas balsstiesību atjaunošanu nobalsoja 118 parlamentārieši, tostarp tādu valstu kā Azerbaidžānas, Francijas un Turcijas. „Pret” – 62, starp kuriem arī visi trīs Latvijas delegāti, igauņi, lietuvieši, poļi, kā arī lielākā daļa Lielbritānijas parlamentāriešu.
Protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtrauca dalību Strasbūrā notiekošajā EPPA sesijā un nolēma atgriezties mājās, lai ar savu valstu valdībām un parlamentiem konsultētos par kopīgu rīcību nākamajās sesijās.
