Demogrāfijas «villošanās» turpinās Saeimas Sociālo lietu komisijā

Joprojām turpinās politiķu domstarpības par tā dēvēto demogrāfijas vienošanos. Saeimas Sociālo lietu komisija šodien nolēma lūgt atbildīgās ministrijas steidzami sniegt atzinumus par diviem alternatīviem likumprojektiem, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā.

Labklājības ministrijā uzrakstītie un valdības apstiprinātie grozījumi, kas tapa pēc koalīcijas vienošanās, komisijā tika skarbi kritizēti. Jaunie priekšlikumi paredz vecākiem iespēju izvēlēties pabalsta saņemšanas ilgumu un ikmēneša apmēru.

Lai gan budžeta paketē grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" nav iekļauti, tie budžetu ietekmēs, tāpēc daudz laika to pieņemšanai nav. Tas otrdien radīja pamatīgu satraukumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. „Zinot, ka šīm normām jābūt iestrādātām likumos pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas, mums nekas cits neatliek kā pilnīgā ugunsgrēka režīmā līdz 31.oktobnrim šos likumprojektus dabūt gatavus un nobalstot budžeta otrajā lasījumā," saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aina Barča (ZZS).

Komisijas sēdē galvenie pārmetumi valdības iesniegtajiem likumprojektiem izskanēja Labklājības ministrijas rakstīto anotāciju dēļ, kurās norādīts uz Satversmes pārkāpuma riskiem pieņemšanas gadījumā. Tāpēc Demogrāfijas lietu apakškomisijā tapa alternatīvi priekšlikumi, stāsta Barča: „Viens piemērs: likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu rakstīts, ja vecākam pabalstu par bērnu piešķir līdz pusgadam, līdz gadam vai pusotram, nevaicājot, vai māmiņa vēlas, tad alternatīvajā ir skaidri parādīts, ka ir iespēja izvēlēties," norāda Barča.

Likumu izmaiņas paredz bērna kopšanas pabalsta apmēru paaugstināt no 100 līdz 120 latiem jeb 171 eiro. Turklāt turpmāk arī nodarbinātās personas to varēs saņemt līdz bērna pusotra gada vecumam kopā ar vecāku pabalstu. Valdības piedāvājums paredzēja pabalsta saņemšanas periodu pagarināt līdz bērna pusotra gada vecumam, tā apmēru mēnesī nosakot 43,75% apmērā no vecāka bruto algas. Jaunajā projektā paredzēta iespēja izvēlēties - pabalstu varēs saņemt arī gadu, un tādā gadījumā tas būtu 60% apmērā no bruto algas. Šobrīd gan māmiņalgas apmērs ir 70% no līdzšinējās bruto algas. To uzsver arī labklājības ministre Ilze Viņķele no „Vienotības". „Tās jau ir ideoloģiskas atšķirības. Ja [NA politiķa Imanta] Parādnieka kunga skatījums ir, ka sievietes liktenis ir dzemdēt bērnus un sēdēt mājās, kamēr bērns tiek vests uz skolu, tad mans redzējums ir tāds, ka sievietei ir jāspēj būt sekmīgais gan veidojot ģimeni, gan nezaudējot savu profesionālo kvalifikāciju," norāda Viņķele.

Lai pagūtu likumus pirmajā lasījumā pieņemt jau šonedēļ, komisijai par tiem trešdien jāsaņem Finanšu un Labklājības ministriju atzinumi. Viņķele sola, ka tas tiks izdarīts. „Finansiāli izdevīgākais risinājums sievietei rada riskus gan nodarbinātībai, gan ģimenes ienākumiem," saka Viņķele.

Premjers Valdis Dombrovskis („Vientulība") pagaidām nav bažīgs, ka Saeima varētu nepagūt demogrāfijas vienošanos nostiprināt likumos līdz budžeta galīgajam balsojumam:

Demogrāfijas atbalsta pasākumi bija viens no punktiem, kurus kā obligātus balsojumam par budžetu bija izvirzījusi Nacionālā apvienība, vēlāk par to sabloķējoties arī ar Reformu partiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti