De Facto

Prezidenta iebildumus neņem vērā

De Facto

«Streiča avārijas» pilots turpina pārkāpt noteikumus

Banku uzraugi neizķer naudas atmazgātājus

«De facto»: Pēc kritiska OECD ziņojuma politiķi sāk runāt par Zakuļa un Burkāna nomaiņu

Latvijas banku uzraugi - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nespēj paši "izķert" starptautiski skaļos naudas atmazgāšanas darījumus, bet balstās ziņās no ārvalstu medijiem un NVO. Savukārt prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļi legalizācijas novēršanas dienests tikai nelielu daļu no banku ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem pārsūta Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei vai Korupcijas novēršanas un apkaršanas birojam (KNAB).

LTV raidījums "De facto" ziņo, ka šos un citus pārmetumus satur Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kas teorētiski var apdraudēt Latvijas iestāšanās sarunas šajā attīstīto valstu organizācijā.

Laiks trūkumu novēršanai dots līdz martam, tādēļ "uzreiz ķerties pie galvu ripināšanas nebūtu stils", atzīst Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"). Valdošās koalīcijas politiķi no "Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības lielā vienprātībā, minot par ieganstu šo oktobrī tapušo dokumentu, aizvadītajā nedēļā Saeimā negaidīti asi kritizēja FKTK priekšsēdētāju Kristapu Zakuli.

Neoficiālās sarunās "De facto" politiķi norāda — izšķirošos lēmumus par rekordlielā divu miljonu eiro soda uzlikšanu "PrivatBank", kas saistīta ar skaļo Moldovas naudas atmazgāšanas lietu, pieņēmis nevis Zakulis, bet viņa vietnieks Pēters Putniņš.

"Šis nav pirmais gadījums, kad tiek spekulēts ar to, ka kaut kas ir darīts pretēji manām gribām un mēģināts konfrontēt mani ar manu vietnieku. Tas, ka pēc likuma ir situācijas, ka, ja es esmu kaut kur prom, un viņš aizstāj un pilda manas funkcijas, tas ir likumā noteikts, tas ir pilnīgi normāls sadarbības moments," nenoliedzot, ka lēmumu par "PrivatBank" pieņēmis viņa vietnieks, kritiku tomēr noraida Zakulis.

Trīs nedēļas pēc publiski izskanējušās informācijas, ka caur vienu no Latvijas bankām atmazgāti Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes miljoni, FKTK vēl aizvien nezinot, par kuru banku ir runa. Tāda ir banku uzrauga oficiālā atbilde, lai gan finanšu aprindās jau neoficiāli tiek piesaukts konkrētas bankas nosaukums — to FKTK nekomentē.

"Tas, kas Latvijai ir pārmests, ir, pirmkārt, pārbaužu kredītiestādēs un to ārzemju filiālēs nesistemātiskais un nepietiekamais raksturs. Otrkārt, novēlota reakcija uz iespējamiem pārkāpumiem, nu, piemēram, šajā pašā gadījumā attiecībā uz Moldovu, kur no bankām ir izzagts viens miljards un kas izgāja cauri trim Latvijas bankām, no kurām viena bija "PrivatBank", - tad arī FKTK darbība ir sekojusi tikai pēc "Kroll" ziņojuma publiskošanas. Un trešā lieta, ko pārmet OECD eksperti, ir, ka Latvijas sodu sistēma ir neadekvāta, proti, Latvijā nodarboties ar netīrās naudas atmazgāšanu ir saimnieciski izdevīgi, jo, ja tiek pieķerts un kredītiestāde tiek sodīta, tad sods ir nesamērīgi mazāks par šīs bankas gūtajām komisijām šajā darījumā. Šis divu miljonu sods "PrivatBank", varētu teikt, ka ir solis pareizā virzienā,'' FKTK darbību kritizē Šadurskis.

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija korupcijas apkarošanas fonds vēl aizvien neesot atsūtījis solīto konkrēto informāciju. Tikmēr "De facto" ir iepazinies ar vēstuli bankām, kurā FKTK dienu pēc dokumentālās filmas "Čaika" publiskošanas pieprasa informāciju par darījumiem ar vairākiem desmitiem filmā minēto fizisko un juridisko personu. Bankām dots laiks līdz 8.janvārim sniegt atbildi, vai tajās bijuši atvērti konti vai veikti darījumi ar Navaļnija fonda filmā minētajām fiziskajām un juridiskajām personām un vai tās bijušas starp patiesā labuma guvējiem aiz kādām transakcijām.

Vislielākā kritika OECD ziņojumā vērsta pret Ģenerālprokuratūras pārraudzībā esošo Noziedzīgi iegūtu līdzekļi legalizācijas novēršanas dienestu, ko jau 15 gadus vada Viesturs Burkāns. Izrādās, tikai relatīvi mazs īpatsvars no banku iesniegtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem tiek pārsūtīts tiesībsargājošām iestādēm —pēdējo četru gadu laikā tikai 25% no vairāk kā 110 000. Tieši pie korupcijas apkarotājiem nonākot mazāk kā procents no šiem ziņojumiem. Tādēļ OECD pārmet esošās sistēmas neefektivitāti.

Burkāna saaugšanu ar banku vidi parāda "De facto" atklātais, ka viņa meita Ieva Burkāne strādā vadošā amatā uz nerezidentiem orientētās "Expobank" Darbības atbilstības kontroles nodaļā, kas uzrauga tieši klientu un darījumu "tīrību" - viņa ir šīs nodaļas vadītāja vietniece. Darbu bankās un tieši jomā, kas sakrīt ar Burkāna atbildības jomu, viņa pirms vairāk nekā astoņiem gadiem uzsāka pēc īsas darba pieredzes valsts pārvaldē.

Šobrīd, kā uzsver Burkāns, viņa meita strādājot "Expobank" Kipras filiālē, kas pakļauta vietējiem kontroles dienestiem un pa tiešo Latvijas kontroles dienestiem neatskaitoties. Tas, viņaprāt, izslēdzot interešu konflikta situāciju. Tomēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs atzīst, ka sevi no lēmumiem pa "Expobank" sniegtajiem ziņojumiem neatstata.

"Šo gala parakstu un vienīgais, kas var parakstīt ir iestādes vadītājs, bet šeit jau neiet runa par "Expobanku" vai kādu citu banku, kas būtu mazgājusi naudu. Banka jau nemazgā naudu – kad mēs to atklājam, ar to ir nodarbojušies bankas klienti," skaidro Burkāns.

Burkāns nekomentē "De facto" rīcībā esošās ziņas, ka vismaz viena no bankām, caur kuru vēl bez "PrivatBank", bet mazākos apmēros notikušas transakcijas tā dēvētajā Moldovas lietā, bija savlaicīgi ziņojusi par, tās ieskatā, aizdomīgiem darījumiem, bet kontroles dienests tos atstājis bez ievērības.

"Ja es šobrīd sākšu izklāstīt, kāda informācija mums ienāk, tajā skaitā no bankām, kādus materiālus mēs gatavojam, tādā gadījumā būtu pamats saukt mani pie kriminālās atbildības. Likums man pasaka šajā gadījumā klusēt," norāda Burkāns. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti