Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Notriektie dzīvnieki jāsavāc pašvaldībām

Dienas ziņas

Latgale piekto gadu sevi prezentē Sanktpēterburgā

Krievvalodīgie vēlas apgūt latviešu valodu

Daugavpils novadā iedzīvotāji vēlas vairāk iespēju mācīties latviešu valodu

Domājot par krievvalodīgo  īpatsvaru, daudziem nāk prātā Daugavpils, kur lielākā daļa novada iedzīvotāju ir krievi, baltkrievi un ukraiņi. Daugavpils novada iedzīvotāji divus gadus  veiksmīgi apgūst latviešu valodu, gan norādot - šādu iespēju ir krietni par maz.

2014.gada Daugavpils novadā sākts projekts dot iespēju apgūt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas un prasmes trijos valsts valodas prasmju līmeņos  tieši Daugavpils novada iedzīvotājiem, jo viņu pieeja dažāda veida izglītības pasākumiem ir ierobežota.

Tagad, kad projekts tuvojas noslēgumam, dalībnieki dalījās ar savu pieredzi par valodas apguves un integrācijas problēmām.

“Mēs visu šo laiku mēģinājām cilvēkiem iedot nevis tikai teorētiskās valodas zināšanas, bet parādīt arī Latvija kultūru,” saka Daugavpils novada kultūras pārvaldes projektu vadītāja Aiga Jonele.

Kultūras un latviskās dzīvessziņas nozīmi integrācijas procesā uzsver arī pasākuma moderators un Daugavpils Universitātes docētājs Dmitrijs Oļehnovičs. Viņš uzsver – protams, latviešu valoda ir Latvijas valsts pamats, bet, lai integrētos sabiedrībā, ar to vien nepietiek. Ir jāuzdod sev jautājumi par to, kas ir valsts, dzimtene un patriotisms.

“Strādājot ikdienā ar studentiem, es ļoti bieži redzu tādu biedējošu situāciju, kad daudzi nezin, cik skaista ir Latvija, daudzi no tiem, kas dzīvo Daugavpilī, nav nevienu reizi bijuši Rīgā. Varētu būt, ka tas arī ir tas mērķis, lai uzlabotu, lai pilnveidotu mūsu darbu arī turpmāk,” norāda Oļehnovičs.

Divu gadu laikā projekta dalībnieki guva lielāku izpratni par latvisko kultūrvidi, latviešu valodas nozīmi socializācijas procesos, kā arī tagad spēs labāk lietot informatīvo telpu latviešu valodā un būt atvērtāki darba tirgū.

Savukārt lielāko problēmu valsts valodas apguves un integrācijas laikā dalībnieki redz izglītības un politikas sistēmā. “Man šķiet, ka patriotisma sajūtas nav, iespējams, no pašas bērnības, no bērnudārziem, tas nu tā kā jāsāk. Un no turienes jāveido cilvēks. Teiksim, bērnudārzā latviešu valoda bija tikai tiem bērniem, kuru vecāki gribēja, lai bērns zinātu, viņiem vēl piemaksāja par to. Nu, kāds patriotisms var būt?” spriež latviešu valodas kursu dalībnieks Jurijs.

Kā vēl vienu būtisku problēmu kursa dalībnieki uztver situāciju valstī un valsts iestādēs – krievvalodīgajiem netiek dots pietiekami liels stimuls valodas apgūšanai un pārāk maza uzmanība pievērsta patriotismam un tā izpratnei.

Projekta rezultātā 95,5% no mērķa grupas būs paaugstinājuši latviešu valodas zināšanas par vienu pakāpi. 8,3% mērķa grupas dalībnieku būs sekmīgi nokārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt