Daugavpils augstākajā karoga mastā pacelts Ukrainas karogs

Paužot atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotāju cīņai par valsts neatkarību, 3. aprīlī VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) 204 metrus augstajā sakaru tornī Daugavpilī pacelts 3x6m plašs Ukrainas karogs. Ja laikapstākļi ļaus, karogs tornī plīvos vairākas dienas, informē LVRTC.

“Mērķtiecība, pašaizliedzība, spēks un drosme, ar kādu Ukrainas iedzīvotāji un karaspēks cīnās par savu dzimteni un demokrātiskajām vērtībām, liek katram no mums no jauna izvērtēt savu lomu un pienesumu patriotisma stiprināšanā ik dienu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. "Paceļot karogu, vēlamies arī atgādināt, ka esam priviliģēti dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī, kurā izteiksmes brīvība ir vērtība, bet informācijas pieejamība – ikviena tiesības. Šobrīd, kad paralēli fiziskām kaujām Ukrainā plaši izvēršas arī informatīvais karš un kiberapdraudējumi, domās esam kopā ar kara plosītās valsts elektronisko sakaru nozares darbiniekiem, kuru uzdevums – nodrošināt informācijas pieejamību – kļuvis vitāli svarīgs."

Daugavpils radio un televīzijas tornis ir 204m augsts. Tas uzcelts 1957. gadā Daugavpilī Baznīcu kalnā. Pirmo reizi karogs Daugavpils tornī tika pacelts 2018. gadā, kad valsts simtgadei par godu LVRTC augstākie torņi tika aprīkoti ar karoga mastu un karoga apgaismojumu diennakts tumšajam laikam. Kopš 2018. gada ik gadu šajos torņos 4.maijā un 18.novembrī plīvo valsts karogs.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt