Sadaļas Sadaļas

Ārpus Rīgas

Sākoties labības pļaujai, ražas apjomi šogad vismaz uz pusi mazāki nekā pagājušajā gadā

Ārpus Rīgas

Grobiņas pilskalnā studenti atrok seno laiku liecības

Daugavpilī siltumu ražos no atkritumiem

Daugavpilī siltumu ražos no atkritumiem

Daugavpils līdztekus Rīgai un Ventspilij būs viena no trim Latvijas pilsētām, kurā tuvākajos gados vienu katlumāju iecerēts pārveidot, lai no reģenerētā jeb atkritumiem iegūta kurināmā ražotu siltumenerģiju. Tie varētu būt apmēram 10 procenti no kopējā pilsētai nepieciešamā siltuma daudzuma.

Šobrīd idejas iniciators SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” rīko iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par iecerēto projektu, kuram tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums. Projekta īstenotāji sola, ka šāda katlumāja būs videi droša un mazinās tarifus, bet iedzīvotājos valda neskaidrība un bažas par ekoloģisko situāciju, kad apkures nodrošināšanai reāli tiks izmantoti atkritumi.

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” jeb ADSO ir tā, kas iecerējusi Daugavpilī siltumu ražot no atkritumiem, jo šīs organizācijas poligonā Demenes pagastā ik dienu nonāk ap 50 tūkstošiem tonnu atkritumu, no tām sadzīves atkritumi ir 35 tūkstoši tonnu, pastāstīja ADSO valdes loceklis Aivars Pudāns.

“Mums ir šķirošanas līnija, kur mēs simtprocentīgi pāršķirojam visus sadzīves atkritumus, no 5-10% mēs iegūstam materiālu otrreizējai pārstādei un iegūstam tehnisko kompostu un 48-52% nonāk uz noglabāšanu,” teica Pudāns.

Tieši daļu no tiem arī iecerēts izmantot kā kurināmo, tam ir visi Vides ministrijas izstrādātie priekšnoteikumi, uzsver Pudāns. “Pirmkārt, mums pietiek atkritumu, tas ir vairāk nekā 11 tūkstoši tonnu gadā. Mums būs 25 tūkstoši. Otrkārt, mēs varēsim realizēt siltumu pietiekamā daudzumā arī vasarā un, treškārt, ir vieta, kur šo katlumāju izbūvēt," viņš teica.

Mendeļejeva iela 13A būs vieta, kur siltumu ražos no atkritumiem, taču iedzīvotāji ar to nav mierā un baidās no ražotnes dūmiem, kā arī satraucas par ekoloģiju ļoti apdzīvotā rajonā, kur ir daudz bērnu. Viņuprāt, būvēt šādu rūpnīcu te nav pareizi.

Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vides inženieris Kaspars Laizāns sola, ka viss būs droši un ekoloģiski,

bet iedzīvotāju satraukumam nav pamata, jo līdzīgas apmēram 300 katlumājas darbojas arī citviet Eiropā.

“Baidīties no tā nevajadzētu," sacīja Laizāns. "Vācijā vienā pilsētā ir šāda katlumāja uzbūvēta pat kūrorta zonā. No ekoloģiskā viedokļa tas nav nekas slikts. Nav lielas atšķirības, ar ko kurināt, vai tā būtu šķelda vai no atkritumiem iegūtais kurināmais.”

No atkritumiem iegūtais kurināmais tiks izmantots siltuma ražošanā, tā sagataves process nenotiks katlumājā, bet pati apkure būs videi droša, iedzīvotāju satraukumu kliedē Aivars Pudāns. “Viss būs ekoloģiski tīrs. Piesārņojuma - ne putekļu, ne gāzu nebūs vairāk, nekā tas ir iespējams A kategorijā. Sadegšana arī notiks 900 -1000 grādos, pietiek ar divām sekundēm, lai sadegtu visas baktērijas, infekcijas un dioksīni.”

Šāda katlumāja nepieciešama, lai mazinātu poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu un lai nepaaugstinātu tarifus, uzsver Aivars Pudāns.

“Ja mēs to nedarīsim, tarifs augs, jo aug dabas nodoklis. Ja šogad likme ir 35 eiro par tonnu, nākamgad - 43 eiro, tad 2020. gadā tie būs jau 50 eiro par tonnu,” viņš uzsver.

Turklāt saražotais siltums būs lētāks, jaunā katlumāja, kā stāsta ADSO pārstāvis, spēs nodrošināt ap 10 procentiem no visa pilsētai nepieciešamā siltuma apjoma. “Mūsu jauda sastāda 10 megavatus, pilsētai ziemā vajag no 90 līdz 110 megavatu,” viņš piebilda.

Šobrīd jau sākta pasākumu virkne, lai jaunā katlumāja triju gadu laikā taptu, turpina Aivars Pudāns: “Šobrīd notiek apspriešana, ietekmes uz vidi novērtējums, paralēli rit projektēšana. Novembrī iesniegsim projekta pieteikumu . Nākamgad sāksies iepirkumi un celtniecība. 2020. gada otrajā pusē domājam katlumāju nodot un sākt ekspluatēt.”

Līdz šī mēneša beigām rit iedzīvotāju aptauja par plānoto jauno katlumāju siltuma ražošanai ar atkritumiem, kuras izbūve varētu izmaksāt ap 10 miljoniem eiro, no kuriem 85 % segs Eiropas savienības Kohēzijas fonds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt