Idejas par norāžu ar vēsturiskajiem ielu nosaukumiem autors, Daugavpils domes deputāts Mihails Lavrenovs uzsver, ka runa nav par pašreizējo ielu nosaukumu maiņu, bet gan par speciālu norāžu izvietošanu pie atsevišķām ēkām, kas atgādinās par pilsētas vēsturi.
“Mūsu projekts ir tīri vēsturisks, un tam ir tikai informatīvs un izzinošs raksturs. Nevienam nav noslēpums, ka Dinaburgas cietokšņa celtniecībā 1810. gadā deva ievirzi pilsētas attīstībai divus gadsimtus uz priekšu. Pateicoties cietoksnim, attīstījās arī pilsētas centrs, tika būvētas jaunas ēkas un radās jaunas ielas, kurām bija savi nosaukumi. Tie šodien pilsētniekiem pārsvarā nav zināmi,” skaidro Lavrenovs.
Līdz 1918. gadam pilsētas ielu nosaukumi atšķīrās no pašreizējiem. Gan pirmās Latvijas Republikas, gan padomju laikā ielu nosaukumi vairākkārt tika mainīti.
“Šī ideja nav jauna. Vairākās Krievijas un Ukrainas pilsētās šādas plāksnes jau ir izvietotas un ir ļoti populāras. Arī Daugavpilī ir līdzīga pieredze, tieši Cietoksnī, kur praktiski visām ielām tika atjaunoti vecie vēsturiskie nosaukumi. Līdzīga prakse ir arī Rīgā,” turpina Daugavpils domes deputāts.
Projekta pirmajā posmā plānots izgatavot aptuveni 20–25 zīmes un izvietot krustojumos, Saules un Rīgas ielās, sākot no dambja, līdz pat dzelzceļa stacijai. Ielas nosaukums uz zīmes būs norādīts krieviski un transkripcijā latīņu burtiem. Piemēram, blakus norādei ''Saules iela'' plānots uzstādīt zīmi ar tās vēsturisko nosaukumu XIX gadsimta beigās, XX gadsimta sākumā – ''Peterburgskaja''. Plākšņu ar ielu vēsturiskajiem nosaukumiem izgatavošana un uzstādīšana neizmaksāšot pārāk dārgi, jo vienas šādas norādes cena ir daži desmiti eiro, turpina Mihails Lavrenovs.
“Nākamajā posmā ar šādām zīmēm var aprīkot Jaunbūves apkaimes un Gajoka rajonu, kur ir izveidojusies vēsturiskā apbūve. Taču pats galvenais mūsu projektā ir nevis plāksnes, bet gan ekskursija. Mēs plānojam izveidot vienu vai divas ekskursijas pa pilsētas ielām, mājām, kuru laikā varētu stāstīt par interesantām personām, kuras dzīvoja šajās ielās un mājās,” stāsta Lavrenovs.
Daugavpils domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa, raksturojot piedāvājumu, norāda, ka vēsturiski ielām ir bijuši dažādi nosaukumi.
“Departamenta viedoklis varētu būt tāds: ielām ir bijuši vairāki vēsturiskie nosaukumi un varētu parādīties arī citi, nevis tikai kādam vienam laika posmam raksturīgie nosaukumi. Gluži visas ēkas nevar datēt ar šo datumu. Pilsētas vēsture ir meklējama daudz agrāk. Turklāt tas [nams] ir privātīpašums un ar katru īpašnieku ir jārunā atsevišķi, un to nevar darīt par pašvaldības līdzekļiem, tas ir jādara pašiem īpašniekiem. Ja viņi vēlēsies šādus papildu nosaukumus, tad šī ideja būs populāra,” norāda Pupiņa.
Departamenta vadītāja pieļauj arī, ka visus māju īpašniekus nevarēs piespiest izvietot šīs plāksnes.
“Atšķirībā no adresācijas noteikumiem, kur plākšņu izvietošanas kārtību nosaka domes saistošie noteikumi, šobrīd nav nedz domes lēmuma, nedz saistošie noteikumi attiecībā uz šīm plāksnēm, bet ir Pilsētbūvniecības un vides komisijas lēmums,” uzsver Pupiņa.
Lai šis pasākums neradītu pārpratumus, komisijā papildus nolemts saņemt oficiālu izziņu no muzeja, vai tiešām minētajā laika posmā šīm ielām ir bijuši šādi nosaukumi, kā arī veikt saskaņojumus ar Kultūras mantojuma pārvaldi un ar Valsts valodas centru.
Savukārt pieredzējušais Daugavpils gids Jānis Kivriņš, runājot par šo ieceri, ir visai skeptisks.
“Manā priekšā ir bijuši tūkstošiem iedzīvotāju un neviens no viņiem nekad nav uzdevis jautājumu par vēsturiskajiem ielu nosaukumiem. Toties daudzi no viņiem čukstus ir uzdevuši jautājumu - Jāni, kur jums vismaz ir norādes, kur jums ir sabiedriskā tualete,” saka Kivriņš.
Gids pieļāva, ka šīs plāksnītes kopā ar izzinošiem maršrutiem varētu būt interesantas skolēniem. Savukārt vecāka gadu gājuma cilvēku vidū varētu rasties arī domstarpības par to, kāpēc tā vai cita iela ir nosaukta tā un nevis citādi.
Patlaban sadarbībā ar māksliniekiem ir sākts darbs pie norāžu vizuālā izskata izstrādes.
