Gatavi tērēties
Kādā Jelgavas grāmatnīcā ik pēc mirkļa ierodas vecāki, kas gatavo savus bērnus skolai un iepērk mācību līdzekļus. Daži, kā divu bērnu mamma Sandra, nāk ar sarakstu pie rokas, bet cits jau zina no galvas, kas viņu atvasēm mācībās nepieciešams.
„Svešvalodas darba burtnīcas vien jau izmaksā ap 12 latiem un, ja diviem bērniem, katram ir divas svešvalodas un mācību līdzekļi vēl noveco un mainās – jā, tas ir liels atspaids, ja to apmaksā. - Burtnīcas un pildspalvas - tās jau nu gan paši vecāki var atļauties. - Tikai skolas varētu pārdomāt, ko bērniem darbmācībā un vizuālajā mākslā māca, nevis likt darboties ar ekskluzīviem (dārgiem) materiāliem, bet varbūt vākt materiālus dabā jau laicīgi vasarā,” cits caur citu spriež vecāki.
Pirms nedēļas stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā. Proti, vecākiem šogad nav pašiem jāiegādā grāmatas un darba burtnīcas, bet ir jānodrošina individuālie mācību piederumi - kancelejas preces, apģērbs, apavi un citi piederumi. Vecāki atzīst, ka tas ir liels atvieglojums. Taču arvien norāda uz dārgajiem mājturības un kancelejas piederumiem, kas tāpat sastāda milzu summu, īpaši ja ir vairāki bērni.
„Problēma ir mājturība mazākajās klasēs, tur ir ļoti daudz kas jānopērk, lai varētu piedalīties stundās. Tie paši dzijas kamolīši, kādus piecu krāsu dzijas dabūt - tā jau ir problēma,” konstatējusi kāda mamma.
Vecāki nezina par jauno kārtību
Arī grāmatnīcas pārdevējas ir zinošas par jaunajiem grozījumiem attiecībā uz mācību līdzekļu finansējumu un vecākiem bieži pārjautā, vai līdzekļus jau nav iegādājusi skola. Taču Latvijas Radio novēroja, ka daži vecāki nesaprot, par ko ir runa, jo nav vēl informēti.
„Ja apmaksā [darba burtnīcas], protams, ir lētāk. Es vēl nezinu, mums pavasarī pateica, ka vēl nekādus sarakstus nedod un joprojām mēs vēl neko nezinām” secina cita mamma.
Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece Ivita Staķe atzīst, ka finansējums šogad tiešām ir lielāks gan no pašvaldības, gan no valsts. Skola jau informējusi arī vecākus, ka nekādas darba burtnīcas nav jāiegādā, un skolas pārstāve aptuveni rēķina, ka uz 1. septembri vecākiem kancelejas precēs būtu jāiztērē ap 10 latu. Taču par papildu līdzekļiem iepirktās darba burtnīcas skola vēlas paglabāt vairākiem gadiem, neļaujot bērniem tajās rakstīt.
„Valsts ir piešķīrusi 6,24 latus vienam skolēnam un pašvaldība 10 latus, kopā tie ir 16,24 lati skolēnam, un par šo naudu var nopirkt katram trīs-četras mācību grāmatas, bet pārsvarā par šo naudu skolēniem tiks iepirkti svešvalodu komplekti, kas sastāv no grāmatas un darba burtnīcas. Tātad no vecākiem nekas netiek prasīts, bet pieļauju iespēju, ka kāds no vecākiem vai bērniem gribēs savu darba burtnīcu, lai varētu rakstīt iekšā un lai tie teksti nebūtu jāpārraksta kladē, nu tad to viņi drīkstēs darīt, bet tas būs brīvprātīgi,” saka Staķe.
Tāpat Staķe skaidro - ja skola nepiedāvās iespēju rakstīt iepirktajās darba burtnīcās vai kādos priekšmetos tās neiegādās vispār, tad uzdevumus bērniem izdalīs uz lapām. Lai arī tas, iespējams nemaz nav lētāk, taču izmaksas gan izlīdzinās pa visu gadu. Savukārt jelgavniece Gita neslēpj prieku par atvieglojumu saistībā ar darba burtnīcu iegādi, tomēr māmiņa uzskata, ka bērniem jāļauj darba burtnīcās rakstīt un nest tās mājup, lai šis atbalsts nezaudētu jēgu.
Pašvaldības gaida valsts finansējumu
Savukārt pašvaldība norāda, ka grozījumi Izglītības likumā ir pozitīvi, un bez valsts finansējuma palielinājuma un papildfinansējuma darba burtnīcām arī pašvaldībai to pakāpeniski izdevies celt. Pērn kopā bijis mazāk kā 10 latu uz skolēnu, norāda Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Lai pildītu jaunos noteikumus pašvaldības jau kādu laiku prātojušas kā iegādāt visu nepieciešamo mācību gada sākumam.
„Nodrošinājums ar svešvalodu grāmatu un burtnīcu komplektiem prasa būtiskus līdzekļus no pašvaldības. Katra skola atsevišķi sava apstiprinātā budžeta ietvaros sprieda un vērtēja, no kā mēs varam atteikties, jo mums nācās atteikties no kaut kā cita. Svešvalodu komplektu lieto pusotru mācību gadu, un tā kā ir klases, kur skolniekiem iepriekš jau to bija nopirkuši vecāki. Tiem, kas pirmo reizi mācīsies svešvalodas, tiem tad, protams, iegādā burtnīcas pašvaldība. Šobrīd es ļoti gaidu, kad valsts, tātad ministrija informēs pašvaldības, cik latus mēs saņemsim par svešvalodu komplektu iegādi un tad mēs šo naudu varēsim lietot pārējām vajadzībām,” saka Auza.
No valsts budžeta līdzekļiem var tikt apmaksātas darba burtnīcas tajos priekšmetos, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas vai aizstāj to, piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās. Plānots, ka finansējumu pašvaldības saņems ar jaunā mācību gada sākumu.
