Panorāma

Panorāma

Panorāma

Saeimā strīdas par «Magņitska sarakstu»

Psihiatru trūkuma dēļ pārāk daudz bērnu atrodas slimnīcās

Daudzi bērni slimnīcās nonāk tikai psihiatru nepieejamības dēļ

Lielākajai daļa bērnu, kas šobrīd atrodas Latvijas psihoneiroloģiskajās slimnīcās, nemaz nevajadzētu tur būt. Bet tā notiek tādēļ vien, ka regulāri psihiatra apmeklējumi ārpus stacionāra ārstu trūkuma dēļ nav iespējami.

Šādu situāciju atzīst gan Bērnu psihiatrijas klīnikas vadošais speciālists, gan Veselības ministrija. Ministrija sola uzlabojumus, taču tūlītēji risinājumi nav iespējami.  

Daudzviet reģionos speciālists vispār nav pieejams

Latvijā sertifikāts darbam bērnu psihiatrijā patlaban ir 49 ārstiem. Septiņi no viņiem darbojas tikai kā tiesu psihiatrijas eksperti, vairāki jau ir pensijā, daži specialitātē nestrādā.

Aktīvā darbībā paliek ap 30 ārstu. Aptuveni puse no viņiem ir tā saucamie “lauku psihiatri” - ārsti, kas darbojas ārpus lielajām pilsētām, pārsvarā pieņemot pieaugušos, nevis bērnus.

Rezultātā bērnu psihiatrija kā pamatdarbs ir vien 16 ārstiem, no kuriem 10 vismaz uz kādu daļu slodzes strādā Bērnu psihiatrijas klīnikā Rīgā.

Vairāki no šiem speciālistiem daļēji vai pat pilnībā darbojas privātajā sektorā. Bērnu slimnīcas psihiatrijas klīnikas ārsts Ņikita Bezborodovs atzīst – speciālistu trūkums ir katastrofāls.

“Mūsu iestādē Rīgā rindas pie bērnu psihiatra ir ap trīs līdz četriem mēnešiem. Citās Latvijas pilsētās daudzās vietās bērnu psihiatrs vispār nav pieejams,” situāciju raksturoja Bezborodovs.

Kamēr bērnu psihiatru vidējais vecums tuvojas pensijas atzīmei, pēdējos piecos gados piepulcējušies vien četri jauni kolēģi. Nedaudzās rezidentūras vietas atsevišķos gados netiek pilnībā aizpildītas. Viens no iemesliem - zemais atalgojums. Pat šogad piedzīvotas algas pielikums kopējo situāciju būtiski neuzlabo.

“Ja cilvēks praktizē vienkārši privāti, tirgus cenās, tad darba atalgojums ir trīs, četras, piecas reizes augstāks nekā par to pašu darbu valsts sektorā,” sacīja Bezborodovs. 

“Tā starpība ir tik milzīga, ka jābūt kaut kādai ļoti stiprai iekšējai motivācijai, kāpēc vispār strādāt valsts sektorā,” norādīja Bezborodovs.

To, ka gan pieaugušo, gan bērnu psihiatru trūkst, atzīst arī Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tur pašreiz vakantas ir 9 psihiatru likmes. Pašreiz gan darbs tiek paveikts pilnā apjomā, jo puse no 34 slimnīcas speciālistiem strādā vairāk nekā vienu slodzi. Augļus sāk nest arī pirms vairākiem gadiem iedibinātā pašvaldības stipendija tiem psihiatrijas rezidentiem, kuri pēc tam apņemas strādāt Daugavpilī.

Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste stāstīja, ka “piemēram, pagājušogad viena rezidente jau atgriezās un sāka darbu mūsu slimnīcā”.

“Šogad tie būs trīs, nākamgad arī trīs rezidenti. Šobrīd mums ir noslēgtas vienošanās ar 11 rezidentiem. Domāju, ka ar šiem 11 ārstiem tuvāko gadu laikā mēs spēsim nodrošināt paaudžu nomaiņu un pietiekošu psihiatru ārstu skaitu mūsu iestādē,” sacīja Ķikuste.

Ambulatorās palīdzības trūkums noved slimnīcās

Eksperti arī norāda – liela daļa problēmas slēpjas apstāklī, ka Latvijā attiecībā uz psihiskajām saslimšanām milzīgs uzsvars ir uz ievietošanu psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Taču reāli tur būtu jāatrodas tikai ļoti nelielai daļai pacientu. Lielākajai daļai daudz veiksmīgāka ārstēšana būtu savā vidē jeb ambulatori.  

Bērniem smago, slimnīcā ievietojamo diagnožu sarakstā ir vien nedaudzas. Ārsts min, piemēram, smagas psihozes vai pašnāvības tieksmes. Nepamatota ievietošana slimnīcā galvenokārt saistīta ar ambulatoras palīdzības nepieejamību.

“Arī mums šeit, Rīgā, ambulatorajiem ir četras bērnu psihiatru slodzes, bet [speciālistu trūkuma dēļ] šobrīd no tām četrām slodzēm ir aizpildītas 0,75. Tas padara to ambulatoro palīdzību nepieejamu.  Un tad lielā mērā stacionāra nodaļas pilda tās funkcijas, kuras būtu jāpilda, bērnam atrodoties savā normālajā vidē,” stāstīja Bezborodovs.

Veselības ministrijā šim skatījumam piekrīt un atzīst arī, ka uzsvara pārlikšana no ievietošanas slimnīcās un ārstēšanu veselīgā vidē ir valsts politikas jautājums.

Tajā virzienā arī tiekot strādāts.

“Lai šīs komandas tiktu stiprinātas, lai būtu izglītotas māsas, lai komandā būtu psihologs, un arī iespējas dienas centriem vai dienas stacionāra apstākļiem. Dienas centri, kur cilvēki vienkārši pavada laiku un ar kaut ko nodarbojas, bet dienas stacionārā saņem specifisku ārstēšanu, savai diagnozei atbilstošu,” mērķus ieskicēja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis.

Divi šādi dienas stacionāri Rīgā savu darbību jau esot attaisnojuši. Jūtami uzlabojumi valsts mērogā pēc ministrijas pārstāvja teiktā varētu sekot tuvāko četru gadu laikā.

Komentējot situāciju Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško intervijā LTV raidījumā “Tieša runa” atzina, ka

daļu no slimnīcā esošajiem bērniem var nemaz neievietot stacionārā, taču viņiem ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts ikdienā.

Turklāt tādā gadījumā slimnīcā bērnu skaits samazinātos, un tad arī personāls varētu nodrošināt pacientiem vajadzīgo aprūpi.

Tāpēc ministrija piedāvā stiprināt psihiatru prakses pilsētās, piemēram, ar logopēdiem, psihiatrijas māsām. Savukārt Ainažu slimnīca var būt kādas citas slimnīcas filiāle, piebilda Mūrmane-Umbraško.

KONTEKSTS:

Katastrofālo speciālistu trūkumu nozarē ir izgaismojuši Tiesībsarga biroja un Veselības inspekcijas atklātie pārkāpumi bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži”.

Tiesībsarga birojs pārbaudē bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” konstatējis virkni cilvēktiesību pārkāpumu. Pārbaudē konstatēts ārstu trūkums, nepietiekams uzturs bērniem un pašu pacientu vardarbība. Iestādes vadība pārmetumus noraida, sakot, ka pārmetumi nav patiesi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti