Piemēram, nesen no apmēram 8 mēnešus ilga apcietinājuma pret pusmiljonu eiro lielu drošības naudu atbrīvots izspiešanā un naudas atmazgāšanā apsūdzētais, bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Bijušajam “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kuru tiesā par kukuļošanu, tika noteikta 400 000 eiro drošības nauda.
Latvijas Radio vēlējās uzzināt, cik bieži drošības līdzekli – drošības naudu – procesa virzītāji piemēro aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem. Diemžēl šādus datus iegūt neizdevās. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Laura Dūša sacīja, ka birojs šādus datus neapkopo. Tādu pat atbildi sniedza Valsts policijā. Arī Tieslietu ministrijā statistikas nav.
Kāda ir prakse Latvijā, nosakot drošības naudas apmērus, nav pētījusi arī Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa.
Tiesu informatīvajā sistēmā atrodami lēmumi, kurus pieņēmuši izmeklēšanas tiesneši. Šie dati rāda, ka pērn no apcietinājuma pret drošības naudu atbrīvoti divi cilvēki, gadu iepriekš – trīs, vēl senāk – četri. Tā ir neliela daļa no visiem pieņemtajiem lēmumiem, jo drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar brīvības ierobežošanu, nosaka procesa virzītājs, piemēram, policija.
Tiesu mājaslapā atrodami spēkā stājušies spriedumi. Izpētot vairākus desmitus, jāsecina, ka drošības naudas piemēro dažādos noziegumos apsūdzētajiem. Visbiežāk tie atrodami lietās par narkotiku nelegālu apriti – pārvadāšanu, tirgošanu, audzēšanu.
Par šiem noziegumiem tiesātajiem noteikto drošības naudu apmērs svārstās no 180 eiro līdz pat 21 000 eiro. Piemēram, par nepilnu pusgramu marihuānas glabāšanu noteikta 180 eiro liela drošības nauda. Bet par teju 300 gramiem marihuānas – 15 000 eiro. Kādam heroīna tirgotājam, pie kura atrasti 50 grami bīstamās vielas, noteikta 21 000 eiro liela drošības nauda. Kādam marihuānas audzētājam - 7000 eiro.
Mazākā, tiesu spriedumos atrastā drošības nauda, noteikts kādam cigarešu kontrabandistam Latgalē. Tie bija 150 eiro.
Tūkstošos mērāmas drošības naudas noteiktas arī citus noziegumus pastrādājušiem. Piemēram, par sutenerismu pie atbildības sauktajam noteikta 10 000 eiro liela drošības nauda. Tik pat krāpniekam, kurš kādam uzņēmuma izkrāpis 80 tonnas griķu. Nepilni 3000 eiro noteikti par fiktīvo laulību organizēšanu.
Drošības līdzeklis nav sods. To piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, lai tas netraucētu, neizvairītos no izmeklēšanas un tiesas.
Kriminālprocesa likums nosaka, ka drošības naudu var piemērot:
- kā patstāvīgu drošības līdzekli;
- ar to aizstāt iepriekš piemērotu apcietinājumu.
Pirmajā gadījumā drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, piemēram, policija. Tiesnesis iesaistās tikai tad, ja aizdomās turamais vai apsūdzētais lēmumu pārsūdz.
Ja tiek lemts par apcietinājuma aizstāšanu, tad drošības naudas apmēru nosaka tiesnesis. Tā bija bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda gadījumā.
Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Krists Līcis “Latvijas vēstneša” portālam skaidroja, ka ir virkne nosacījumi, kuri jāievēro, nosakot drošības naudu: “Šajā gadījumā pie drošības naudas apmēra likums saka, ka ir jāievēro tas, kāds ir pats šis noziegums, tātad nozieguma raksturs, nodarītais kaitējums. Ir jāņem vērā arī tas, kādu sodu un soda mēru paredz likums. Un ir jāņem vērā arī personas mantiskais stāvoklis.”
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmu atziņās arī uzskaitīti vispārīgie principi, kuri jāievēro. “Vispārējie principi norāda, ka jāņem vērā gan apsūdzētā iespēja samaksāt drošības naudu. Gan ir arī jādomā par to, lai tā būtu tāda, kas būtu pietiekoša, lai atturētu viņu no izvairīšanās no tiesas vai citas procesuālo darbību veikšanas, kuru dēļ tiek noteikts drošības līdzeklis,” stāsta Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītāja Anita Zikmane.
Noteiktos gadījumus Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka var ņemt vērā arī celto prasību apmērus vai zaudējumus.
“Protams, izvairīšanās risks ir pats būtiskākais apstāklis, kuru nacionālajām tiesām ir jāņem vērā, nosakot drošības naudas apmēru,” norāda Augstākās tiesas pārstāve.
Minētie nosacījumi ir jāievēro, gan procesa virzītājam kā drošības līdzekli izvēloties drošības naudu, gan tiesai, apcietinājumu aizstājot ar vieglāku ierobežojumu.
Aizdomās turētā vai apsūdzētā uzdevums ir ievērot drošības līdzekļa nosacījumus. Proti, viņam ir jāsadarbojas ar izmeklēšanu. Piemēram, ja procesa virzītājs lieks konkrētajā dienā ierasties uz pratināšanu, tad tas ir jādara. Pretējā gadījumā iemaksāto drošības naudu nāksies zaudēt un to iemaksās valsts budžetā.
Ņemot vērā, ka neviena no Latvijas Radio uzrunātajām izmeklēšanas iestādēm un ministrijām statistiku par drošības naudām neapkopu, nav zināms, cik bieži tā valsts kasē nonāk.
