Jūnijā skolēnu vasaras nodarbinātības programmā darbu uzsākuši 1204 skolēni, kas strādā gan pašvaldību, gan privātuzņēmēju nodrošinātās darbavietās. Šogad NVA programmu īsteno otro gadu pēc vairāku gadu pārtraukuma un sākotnēji tā prognozējusi, ka centienos iegūt vasaras darbu jauniešus sagaida liela konkurence. Valsts piešķirto vairāk nekā 800 000 eiro ietvaros aģentūra plānoja, ka darbs būs 3500 skolēniem, taču vēlāk secināts, ka vasarā strādāt varēs pat vairāk nekā četrarpus tūkstoši bērnu un jauniešu. Tagad, kad darbu jau uzsākuši pirmie skolēni, vairākas pašvaldības sevis pieteiktās vakances atsauc. Pagaidām atsauktas jau 173 darba vakances.
„Iemesls ir tas, ka pašvaldības vairāk tomēr grib nodarbināt savā pašvaldības teritorijā deklarētos bērnus. Pasākumu mēs organizējam tā, ka bērni piereģistrējas pasākumam, piereģistrē savu pieteikumu un tad reģistrēšanās rindas secībā mēs šo pakalpojumu piedāvājam skolēnam. Un ir gadījies tā, ka tas skolēns, kurš ir deklarēts konkrētā pašvaldībā, nav paguvis piereģistrēt savu pieteikumu. Līdz ar to pašvaldība nav gatava pieņemt darbā bērnus, kuri ir deklarēti citā pašvaldībā.
Nodarbinātības pasākumam gan nav kritērijs „deklarētā dzīvesvieta”,” pašvaldību motivāciju darbavietas tomēr neveidot atklāj Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Solveiga Kabaka. Vairums no domju pārstāvjiem atklāj, ka darbavietas atteikuši, jo vēlas noteikt paši savus kritērijus piedāvātajām domes darbavietām.
„Sakarā ar to, ka mums ir savas prioritātes, kuriem bērniem mēs pirmajiem dodam to darbu, tad attiecīgi tur nevarēja sakombinēt ar NVA prasībām, tāpēc mēs arī atteicāmies no tā,” saka Salaspils domes Izglītības daļas pārstāve Eva Agofonova. Viņa atklāj, ka Salaspilī vasarā vēlētos strādāt 200 skolēnu, no tiem dome nodarbinās 80, bet sadarbībā ar NVA programmu vien 37. Prioritāte esot vietējie bērni, tāpat bērni no daudzbērnu ģimenēm.
Ikšķiles novads vispār atteicies no sadarbības ar aģentūru, stāsta domes personāla speciāliste Ruta Kalniņa:
„Nav tāpēc, ka jau no pagājušās vasaras mums nāca mūsu pašu novada bērni pieteikties darbiņā uz šo vasaru. Pagājušajā vasarā mēs lieliski sadarbojāmies ar NVA un arī šogad gribējām to pašu darīt, bet bērni mazliet nokavēja pieteikšanos NVA mājaslapā. Lielākā daļa paguva pieteikties tikai rezervistos, savukārt NVA ir noteikumi, ka viņiem vispirms ir jāņem bērni no pamatsastāva un tikai pēc tam viņi var ņemt no rezervistiem.”
Sava novada bērniem, kas strādājuši jau iepriekš, atrasts 40 darbavietas, ko Ikšķiles dome finansēs tikai no sava budžeta. Līdzīgi arī nelielajā Strenču novadā atteiktas sešas darba vakances, kurās nepaguva pieteikties vietējie bērni.
Sabiedriskā labuma biedrības „Delna”, kas iestājas par atklātību un demokrātiju, vadītājs Gundars Jankovs pašvaldību rīcību sauc par negodīgu:
„Tā nav pašvaldības programma, bet tā ir valsts programma. Ja tā ir valsts programma, tad es uzskatu, ka visiem bērniem ir vienādas tiesības jebkurā pilsētā pieteikties un strādāt. Tikpat labi tas bērns var aizbraukt no Rīgas uz, teiksim, Limbažiem pie saviem vecvecākiem un pieteikties Limbažos darbā. Neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš atrodas, viņam ir šīm tiesībām jābūt, visiem jābūt ir vienādiem kritērijiem, bez jebkādas šāda veida diskriminācijas. Es pieļauju, ka kaut kas tur varētu slēpties apakšā tīri no tāda interešu konflikta viedokļa, ka savējos bērnus tur iebīdīt iekšā.”
Liela daļa pašvaldību pašas savas nodarbinātības programmas realizējušas arī iepriekš, kad to nedarīja Nodarbinātības valsts aģentūra, taču tagad, ja piedalās aģentūras programmā, tad var saņemt arī valsts līdzfinansējumu, un to izmanto lielākā daļa vietējo pārvalžu, informē aģentūrā.
