Pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidācijas bijušie audzēkņi nonākuši pašvaldībās, no kurām savulaik tika nosūtīti uz attālo izglītības iestādi tagadējā Valmieras novadā.
Skaļāk izskanējis, kā kādam agrākajam Naukšēnu iemītniekam klājas Dobelē: viņš ar pāraudzinātājiem tikties pat nedomājot, toties pastrādājis zādzības. Taču arī citās pašvaldībās ar šiem bērniem neiet viegli.
"Ir daļa bērnu, kuri ir ilgstošā vai mazāk ilgstošā prombūtnē, proti, neuzturas tajā dzīvesvietā, kas viņiem ir noteikta. Ir pusaudži, kuriem diemžēl ir jauni pārkāpumi bijuši," stāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova.
Trīs jaunieši pēc "Naukšēnu" slēgšanas atgriezušies ārpusģimenes aprūpes iestādē Rīgā, taču tās vadītājs akcentēja – šī vieta viņiem nav piemērota, tai ir citas funkcijas.
"Katrs bērns – un mums šajā gadījumā ir trīs bērni – ir savādāks. Skaidrs, ka ir mainīgas sekmes. Teikt, ka, atgriežoties atpakaļ, viņiem viss ir lieliski... Tā es absolūti nevaru apgalvot," sacīja Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra direktors Kaspars Jasinkevičs.
Līdzīgi izsakās arī citu pašvaldību pārstāvji, kuri par savā atbildības lokā nonākušajiem Naukšēnu audzēkņiem publiski gan nevēlas izteikties, taču aizkadrā sacīja – mūsu spēku šiem jauniešiem nepietiek; ne jau velti viņi bija nonākuši īpašā korekcijas skolā; tas liecina, ka sociālo dienestu resurss viņu gadījumā bija izsmelts. Inspekcijā turpretī sliecas domāt, ka bērnu pāraudzināšana tuvāk dzīvesvietai idejiski ir pareizāka.
"Tur bija viena iestāde, tāpēc tā nebija katras konkrētās pašvaldības sāpe, bet agri vai vēlu šie jaunieši tik un tā atgrieztos viņu pašvaldībā, darbs ar viņiem tik un tā jāturpina," sprieda VBTAI pārstāve.
Vienbalsīgi piekrītot, ka "Naukšēnu" modelis bijis tālu no ideālā, pašvaldību iestāžu pārstāvji tikpat vienoti piekrīt, ka skolas slēgšana tomēr bijusi sasteigta, vietā neko īsti neliekot.
"Likvidējot kaut ko vienu un likvidējot nevis tāpēc, ka nav vajadzīgs šiem jauniešiem atbalsts, bet kaut kādu citu iemeslu dēļ, un neradot neko citu vietā, – protams, ka tas ir nepareizi," vērtēja Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra direktors.
"Mums jau jāskatās nevis uz to, cik labi jūtas pašvaldība, bet kas ir labākais šiem bērniem.
Un šiem bērniem ticami ir labāka šī brīža situācija, nevis situācija Naukšēnos. Es vēl skaļāk teikšu – iespējams, Naukšēnu slēgšana drīzāk bija pat novēlota, nevis sasteigta," pauda IZM pārstāvis Jānis Ozols ("Konservatīvie").
Naukšēnu skola bija vienīgā IZM pārziņā esoša pāraudzināšanas iestāde, bērni tur tika ievietoti ar tiesas lēmumu. Pēc skandāla pērnruden, kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija skolā atklāja nepieļaujamu sodu sistēmu, tika atstādināta skolas vadība un notika centieni ieviest jaunu disciplinēšanas kārtību, tomēr ministrija drīz izlēma skolu likvidēt. Tomēr septiņiem bērniem skolā izciešamais termiņš vēl nav beidzies, dažiem tas iestiepjas vēl tālu nākamajā gadā.