Dabas skaitīšanā apsekoti teju 100% no plānotajām teritorijām

Dabas skaitīšanā apsekoti teju 100% no plānotajām teritorijām. Dabas vērtību un biotopu apzināšana norit jau ceturto gadu. Kopš projekta sākuma kartēšanas darbā iesaistās arī biotopu eksperts Gatis Eriņš. Viņš atzīst, ka pēdējā sezona bijusi "medus maize", jo apstaigātas tieši jau aizsargātas teritorijas, kurās netrūkst vērtīgu atradumu.

Dabas skaitīšanā apsekoti teju 100% no plānotajām teritorijāmSintija Ambote

"Mēs esam Ķemeru Nacionālajā parkā, kur viens no ainavas elementiem ir mežainās jūrmalas kāpas, kas ir veidojušās sen, pirms tūkstošiem gadu no jūras pārpūstām smiltīm, līdzīgi kā mēs varam novērot liedagā," stāsta Eriņš.

Dabas skaitīšana

Biotopu eksperts rāda teritorijas, kuras apsekotas noslēdzošajā Dabas skaitīšanas projekta sezonā. Pieminētie meži, kas atrodas uz kāpām, ir kartējami kā aizsargājami Eiropas nozīmes biotopi.

"Jūs redzat zaļu un brūnu punktu virtenes. Katrs eksperts pārvietojoties ar šo iekārtu, kartogrāfijas sistēmā atstāj savas pēdas. Mēs esam zilais punkts šobrīd, kas atrodas uz divu meža nogabalu robežas. Vienā pusē mums ir teju 190 gadīgs niedrājs, kas ir mežs uz slapjas kūdras augsnes..." stāsta eksperts.

Pēdējos gados apstaigājot mežus, purvus un pļavas visā Latvijā, dabas ekspertu dzeltenās planšetes ar tur pieejamām datu kartēm kļuvušas teju par atpazīšanas zīmi, satiekot kādu mežā, saka Eriņš.

Tāpat ekspertam līdzi ir mērlente, neliela kabatas lupa ar lukturīti, lai labāk varētu saskatīt atradumus, un pie mugursomas piekārts arī kompass.

Tas gadījumiem, ja tehnika pieviltu nomaldoties. Mēs esam iebriduši dabiskā mežaudzē, kurā ir gan dažādu lielumu ar sūnām, sēnēm un piepēm apauguši krituši koki, gan arī egles vismaz trīs paaudzēs.

"Jūs redzat uz egles mizas ir pelēcīgs cementa izskata apsarmojums. Tas ir ķērpis - Dižegļu lecanactis.

Tā ir viena no indikatorsugām dabiskam mežu biotopam, kas nozīmē, ka šādi apstākļi te ir bijuši ilgstoši un stabili," stāsta eksperts.

Šis ir ceturtais biotopu kartēšanas gads, un Ķemeru apkārtne esot dabas skaitītāju "medus maize". Turklāt kartēšanas platībām noslēdzošajā sezonā pievienotas arī tādas aizsargājamas vietas kā Lubāna mitrājs un Gaujas Nacionālais parks.

"Aizsargājamām un retām sugām šeit ir labvēlīgāki apstākļi, un tagad eksperti, kas ir daudz zinošāki par dažādām retām piepju, sēņu, ķērpju vai sūnu sugām, tās atrod vairāk. Par šīm teritorijām mums būs bagātāka informācija par šīm atradnēm," uzsver pētnieks.

Runājot par vērienīgā projekta jēgu, Eriņš norāda, ka tas bijis neizpildīts mājasdarbs Latvijai kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā.

"Mērens monitorings ir bijis īpaši aizsargājamās dabas teritorijās arī līdz šim. Bet visā Latvijā šī biotopu kartēšana ir bāzes līmenis, no kura tālāk mēs varētu iet arī ar monitoringu. Proti, izstrādāt shēmu cik lielas platības un kurās vietās ir jāapseko arī pēc 5 vai 10 gadiem. Lai iegūtu kādus secinājumus par to, vai biotops saglabājas un kā mainās tā kvalitāte.

Tāpat dabas skaitīšana palīdz saprast, kuri biotopi patlaban ir aizsargājamās teritorijās.

Un cik lielas biotopu platības ir ārpus šīm teritorijām, kur varbūt ir jāmeklē risinājums, kā rast kādas vienošanās ar īpašniekiem, kā aizsargāt šos biotopus. Tie ir risinājumi ar kompensāciju mehānismiem, kādas vienošanās par atpirkšanu vai kādi līgumi ar šiem īpašniekiem," stāsta Eriņš.

Tāpat pie projekta iznākumiem dabas speciālists min, ka turpmāk daudzos gadījumos zemju īpašniekiem nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus ekspertīzēm, lai pieteiktos kompensāciju maksājumiem, saņemtu būvatļaujas vai tehniskos noteikumus, jo teritorijas būs apsekotas.

Biotopu kartēšana šogad noslēdzas, bet kopsavilkums par pirmo visas Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās biotopu grupās būs pieejamas nākamā gada otrajā pusē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt