"airBaltic" pilotu akadēmija Latvijā atklāta 2018. gadā, un tā veidota ar mērķi sagatavot augsti kvalificētus pilotus, kuri pēc tam varētu strādāt gan Latvijas lidsabiedrībā, gan citviet Eiropā un pasaulē. Kursu līdz šim absolvējuši 14 studenti, no kuriem daļa sākuši strādāt"airBaltic" citos amatos, daļa atrodas dīkstāves režīmā, nesaņemot algu, un gaida epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Covid-19 ietekmējis arī pašu mācību procesu.
SIA “Air Baltic Training” izpilddirektors Kristaps Lapsa norādīja: “Tajā mirklī, kad sākās Covid-19 pandēmija, gadu atpakaļ, bija neizpratne, ko darīt. Ļoti ātri pārfokusējāmies un uzsākām teorētiskās apmācības attālināti. Dotajā mirklī situācija ir uzlabojusies un varam turpināt apmācības praktiskajiem lidojumiem.”
Aptuveni divu gadu mācību kurss “airBaltic” pilotu akadēmijā izmaksā 79 000 eiro.
Daļa studentu izmanto bankas kredītus, citi balstās uz ģimenes rīcībā esošajiem līdzekļiem. TV Kurzeme aptaujātos akadēmijas studentus mainīgā Covid-19 situācija šobrīd īpaši neuztraucot, viņi uzskata, ka iegūtās zināšanas ļaus veiksmīgi atrast darbu aviācijas nozarē.
Pilotu akadēmijas 3. grupas students Gvido atzina: “Covid-19 ir ietekmējis daudzas profesijas, ne tikai pilotus. Manā uztverē – viss uzlabosies, es ceru, ka līdz šī gada beigām jau tiksim “airBaltic” strādāt kā piloti.”
Savukārt Kārlis no “airBaltic” pilotu akadēmijas stāstīja: “Pirmajā brīdī, kad pateica, ka lidojumus atceļ, aviācijā tik labi nesokas, tad emocionāli bija tāda atbilde – neapmierinātība, tas baigi nepatika. Nākotnē es saredzu, ka aviācijas nozare atgūsies, pašlaik tas lēnām notiek.”
Tikmēr Lapsa skaidroja, ka par spīti pandēmijai “airBaltic” pilotu akadēmija būs noderīgā nākotnē: “Tuvāko trīs līdz četru gadu laikā plānots, ka “airBaltic” flotē būs pieaugums līdz 50 gaisa kuģiem. Kas attiecas uz pilotu skaitu – četru gadu laikā būs nepieciešami 250 līdz 300 jauni piloti. Lielākā daļa būs no pilotu akadēmijas, tā kā tur mēs riskus nesaredzam."
“airBaltic” pilotu akadēmijas tuvāko gadu plānos ietilpst administratīvā korpusa izbūve 1000 kvadrātmetru platībā blakus jau esošajam angāram Liepājas lidostā, aprīkojot to ar mācību simulatoriem un citām jaunākajām tehnoloģijām. Tas ļautu gadā sagatavot aptuveni 70 jauno pilotu ar kopēju studentu skaitu – 140 vienlaicīgi.
Tāpat ir plānots atvērt mācības ne tikai lidmašīnu, bet arī helikopteru un dronu pilotēšanas kursos.
KONTEKSTS:
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” 2020. gadā pārvadājusi 1,34 miljonus pasažieru jeb par 73% mazāk nekā pirms gada. Lidsabiedrība 2020. gadā no visām trim Baltijas valstīm veikusi 22 300 lidojumu.
Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.
Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet, ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties 2021. gada septembrī.
"airBaltic" vadītājs Martins Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.
