Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis uz komentāru, ka pēdējā laikā saistībā ar mediķu protestiem kļuvis par tādu kā mediju zvaigzni, atbild – darbā cenšas nerunāt par valstī notiekošo, ja vien kāds īpaši nejautā.
Sasniegta kritiskā masa
Šis gads rādījis, ka atbildīgās personas neīsteno iepriekš likumā apsolīto un nepiešķir sākotnēji plānoto naudu veselības aprūpei. „Tas, man liekas, ir lielākais notikums, kas šogad ir iezīmējis veselības aprūpē. Ļoti žēl, ka tas ir negatīvs notikums, bet tā tas ir sanācis. Tādā vīzē gads man ir īpašs, jo skaidrs, ka es neko tādu negaidīju, nebiju domājis, ka man vajadzēs piedalīties un organizēt protesta akcijas par šādām lietām. Un tas varbūt to gadu padarījis īpašāku,” stāsta Rācenis.
Protests pie Saeimas 7. novembrī bija vērienīgākā mediķu akcija vismaz pēdējos 12 gados, ko atceras jaunais ārsts.
Protestu pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem todien nomainīja administratīvi teritoriālās reformas pretinieki, kas arī pauda savu atbalstu mediķiem. Abi protesti pulcēja aptuveni 5000 cilvēku.
„Es domāju, ka svarīgākais, kas noticis, ka esam parādījuši, ka mums īsti nav vienalga,” saka Rācenis.
Jaunais ārsts par svarīgu rādītāju uzskata to, ka protestēt nolēma arī medicīnas sabiedrības daļa, kas līdz šim bijusi daudz klusāka un mēģinājusi samierināties: „Ir sasniegta cilvēku kritiskā masa, kura ir gatava mainīt lietas un ir gatava iestāties par pareizām lietām.”
Protestu rīkošana arī prasa darbu
Akcijām gatavoties palīdzējusi asociācijas valde, kurā ir septiņi aktīvi cilvēki. Kārlis Rācenis pats strādā trīs darbos – pamatdarbs Stradiņa slimnīcā un vēl Rīgas Stradiņa universitātē gan akadēmiskajā, gan zinātniskajā darbā. Pateicīgs arī izprotošajiem darba devējiem.
„Protams, tas ir prasījis arī to, ka ir jāstrādā sestdienā, svētdienā. Būtībā tagad ir pagājuši divi mēneši, kad nav bijis nevienas brīvdienas,” stāsta Rācenis.
Dienā pirms intervijas no laboratorijas viņš izgājis ap vienpadsmitiem vakarā. „Piemēram, mums bija 7. novembrī šī akcija, man bija tajā laikā ieliktas dežūras. Kad mēs oktobra sākumā plānojām dežūras, es nezināju, ka būs šī akcija. Tad vienkārši mēģināju ar kolēģiem izmainīties. Tad man sanāca visas dežūras novembra beigās. Novembra pēdējā nedēļā man bija visas manas četras dežūras. Tad es vienkārši caur vienu dienu visu laiku dežūrēju,” atklāj ārsts.
Lai arī par galvenajiem mērķiem ir vienoti, mediķu organizāciju vidū viedokļi atšķīrušies. Tiesa, vienmēr spējuši rast kompromisus.
Bet uz kompromisiem ar politiķiem šoreiz nebija gatavi. „To jau arī sāk izmantot tādā ļaunprātīgā veidā, jo mēs ilgstoši esam gājuši uz kompromisiem. Vienīgi sabiedrība to nav redzējusi. Tā varbūt ir mūsu problēma. Bet
patiesībā kopš 2008.- 2009. gada visu laiku tur katru gadu ir kādi kompromisi.
Izklausās jau varbūt briesmīgi, bet patiesi veselības aprūpe ir ļoti sliktā stāvoklī, ja mēs runājam par finansiālo pusi,” norāda Rācenis.
Atšķirīgas likmes
Rezidentiem šogad alga „uz papīra” ir 950 eiro par slodzi.
Deputāti iepriekš lēma no nākamā gada celt mediķu algas vidēji par 20 %. Tam nākamgad vajadzētu papildu 120 miljonus eiro. Mediķu algām izdevās rast tikai pusi no vajadzīgās naudas. „Nākamajā gadā Ministru kabinets kopā ar ministri izveidoja sistēmu, kas paredz visiem palielināt atalgojumu par 10%, bet rezidentiem palielināt par 20 %,” stāsta ārsts.
Pieredzējušākiem rezidentiem atalgojums būs par 10 % lielāks nekā jaunāko gadu rezidentiem. „To nedrīkst darīt, nesamērojot ar citām kategorijām,” saka Rācenis.
Jauno ārstu asociācijas vadītājs skaidro, kāda situācija veidosies tagad: „Minimālā likme tātad tā ir pati mazākā likme, kuru mēs varam maksāt ārstiem, ko saņem īstenībā rezidenti. Rezidenti saņem valstī noteikto minimālo likmi. Jaunāko gadu rezidentiem tā būs aptuveni par 50 eiro mazāka nekā sertificētam ārstam, bet vecākā gada rezidentam par 50 eiro lielāka nekā sertificētam ārstam. Tātad teorētiski mēs varam maksāt sertificētam ārstam, tādam, kurš ir pabeidzis rezidentūru, par 50 eiro mazāk nekā vecākā gada rezidentam. Nu, saprotiet, tas nav loģiski, tā nevar darīt.”
Rācenis ir arī sertificēts ārsts, un tagad ir viņa otrā rezidentūra. “Tad mans atalgojums pēc sertifikāta iegūšanas ir aptuveni 100 eiro vairāk nekā minimālā likme. Tas nozīmē, ka teorētiski sertificēta ārsta atalgojums ar vecāko gadu rezidentu būs ar atšķirību aptuveni 50 līdz 70 eiro, kas ir pirms nodokļu nomaksas,” viņš skaidro.
Turpina akcijas
Gandarījums par paveikto ir daļējs: „Mēs neesam sasnieguši savu sākotnēji uzstādīto mērķi. Mēs to varētu salīdzināt ar tādu kā zaudējumu.”
Mediķi turpinās dažādas akcijas. Paralēli notiek parakstu vākšana par tautas nobalsošanu, lai rosinātu Saeimas atlaišanu. Sākotnēji Kārlis Rācenis uz to raudzījies skeptiski: „Šobrīd es domāju, ka tam ir pamats. Redzot arvien vairāk, kādā veidā notiek politiskie procesi Latvijā, dzirdot, diskutējot, uzklausot, redzot arī to, ka mūsu darbība nekādā veidā netiek sadzirdēta, tad rodas jautājums, vai patiešām nav jābūt kaut kādam mehānismam, kā Saeimas deputātam būtu jābūt atbildīgam par lēmumiem, kurus viņš pieņem.”
Mediķu organizācijas pirmās pieļāva parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Tomēr vēlāk par to sāka aģitēt ar mediķiem maz saistīti cilvēki. „Vai viņi tur diži atbalsta mediķus, es stipri šaubos. Vienkārši viņi redz, ka brauc zirgs ar lieliem ratiem, ielec tajos ratos un tad brauc līdzi,” saka jaunais ārsts.
Neesot jau svarīgi, kas parakstu vākšanu iniciējis, bet gan doma, kā dēļ cilvēki parakstījušies, uzskata Kārlis Rācenis. Lēmums katram jāpieņem patstāvīgi.
Vai viņš pats jau ir parakstījies par Saeimas atlaišanas rosināšanu? „Nē, es vēl neesmu parakstījies. Es tomēr vēl gribu redzēt, kas notiks šajā politiskajā situācijā. Mums ir dots laiks. Un nu jau pirms dažām nedēļām esmu sapratis, ka šis būs garš process. Un patiesībā man ir dots gads, ko domāt, vai parakstīties vai neparakstīties. Nu, mazliet mazāk tagad ir palicis par gadu, jo šis balsu vākšanas process aptuveni vienu gadu ilgst.”
Jaunais ārsts arī norāda, ka veselības nozare nedrīkst būt prioritāte tikai priekšvēlēšanu kampaņās vai runās. Kārlis Rācenis cer, ka mediķi parādījuši, ka viņiem nav vienalga un vismaz pēc vairākiem gadiem sistēmu izdosies uzlabot.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas
Tāpat Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Māsu asociācija jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta Veselības ministrijas virzīto neproporcionālo algu palielinājumu dažādām veselības aprūpes darbinieku grupām.
Mediķu organizācijas arī pieprasa premjeram un veselības ministrei nekavējoties sākt darbu, lai nodrošinātu 2021. gadā nepieciešamo 314 miljonu eiro finansējumu visu medicīnas darbinieku algu palielināšanai par 20%.
