Cilvēks ziņu virsrakstos. Fotožurnālists Edijs Pālens: Padomju pieminekļu demontāža – vairāk nekā 30 gadu notikums

Šogad vairākus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņu virsrakstos daudzkārt bija lasāms par padomju pieminekļu demontāžu Latvijā. Kopumā nojaukti jau vairāk nekā 120 objekti, kurus noteica Saeima un pašvaldības. Objektu vidū bija arī Baltijā lielākais padomju piemineklis Uzvaras parkā Rīgā, kura demontāža sabiedrībā raisīja ļoti lielu rezonansi. Notiekošajam līdzi sekoja daudzi cilvēki, kuri centās vēsturisko brīdi iemūžināt, stāvot pēc iespējas tuvāk piemineklim, taču ierakstu sērijas "Cilvēks ziņu virsrakstos" šī stāsta varonis nebija ne īsti tuvu notikuma vietai, ne arī pie ekrāna. Taču nacionālās informācijas aģentūras LETA fotožurnālista Edija Pālena caur kameras aci iemūžinātais sociālajās platformās ir aplūkots jau vismaz 1,5 miljonu reižu. 

Cilvēks ziņu virsrakstos. Fotožurnālists Edijs Pālēns: Padomju pieminekļu demontāža – vairāk nekā 30 gadu notikums
00:00 / 05:59
Lejuplādēt

"Tajā brīdī, kad tas tiešām sāka gāzties, tad es ātri ieslēdzu aparātu un sāku bildēt. Pirmie desmit kadri bija neasi, bet man kopsummā sanāca 250 kadri. Gandrīz kā video," stāstīja Pālens.

Līdz brīdim, kad teju 80 metrus augstā stēla krita, Pālenam nācās gaidīt astoņas stundas. Līdzīgi kā daudzi citi žurnālisti pieminekļa demontāžai viņš gatavojās, taču 25. augusta rītā saņemtā ziņa no redakcijas bijusi negaidīta.

Pālens stāstīja: "Daudzi gaidīja, kad to īsti nojauks. Tas, man liekas, bija 2–3 nedēļas [iepriekš] un [domājām], ka mums paziņos, bet kad paziņos – nezina. Tad man no rīta [25. augusts] redaktore atraksta – velc bikses un skrien uz pieminekli. Es pirms tam biju izpētījis vietas, no kurienes fotografēšu. Tad konkrētajā vietā man sanāca fotografēt."

Pie stingri norobežotās zonas obeliska demontāžai sekoja līdzi daudzi cilvēki. Mazliet tuvāk piemineklim bija ļauts atrasties žurnālistiem, taču Pālena to pulkā nebija. Viņa nebija arī starp interesentiem, kuri savas ierīces bāza starp režģoto žogu, lai attēli sanāktu kvalitatīvāki. Taču LETA fotogrāfa 250 kadros iemūžinātais septiņu sekunžu garais pieminekļa kritiens rada sajūtu, ka žurnālists piemineklim atradies daudz tuvāk par pārējiem.

"Vietas es biju noskatījis vairākas, vadoties pēc iepriekšējo gadu fotogrāfijām, kur varētu būt tas labākais leņķis, kā arī pēc gadalaika – vai priekšā ir lapas vai nav. Daudzās vietās koki bija paaugušies, respektīvi, tās [vietas] vairs nederēja. Tad es sarunāju viena uzņēmuma ēkas jumtu. Tajā uzņēmumā agrāk, kā izrādās, repšikus drukāja. Tas bija Torņakalna apkārtnē, pie Torņakalna stacijas," pastāstīja fotožurnālists.

Piķa melnais jumts gluži kā magnēts pievilka karstumu, savukārt ēstgriba bija tik stipra, ka fotogrāfu sāka vilkt uz ģīboni. Lai gan, raugoties uz amerikāņu psihologa un filozofa Abrahama Maslova vajadzību hierarhiju, fizioloģiskās vajadzības cilvēkam ir būtiskākās, todien pats svarīgākais bija sagaidīt, kad 1985. gadā atklātais piemineklis būs nogāzts.

Padsmit gadus ilgajā fotogrāfa karjerā Pālenam 25. augusts piebiedrojās ļoti atbildīgo darbu pulkam, kurā, piemēram, ir arī ziemas olimpiskās spēles, kurās līdz darbam nācies braukt vismaz septiņas stundas, lai vienas sekundes simtdaļas laikā uzņemtu tramplīnlēcēja izpildījumu.

Galvenais ir atrast veiksmīgu vietu, atzina Pālens, neslēpjot, ka pieminekļa gāšanā viņš izraudzījās unikālu skatu.

"Es neteiktu, ka tas ir tāds gada notikums. Es domāju, ka tas ir vairāk nekā 30 gadu notikums. Man tas bija svarīgi. Astoņas stundas, 20 stundas – vienalga, cik vajadzēs, tik stāvēšu," pauda Pālens.

Vaicāts, kā fotogrāfs vērtē to, ka piemineklis tika gāzts un kā tas viņu ietekmējis, viņš sacīja: "Ietekmējis tikai tā, ka ir cerība, ka ne jau nu gluži saliedēs tautu, bet mums nebūs katrā 9. maijā jātērē valsts līdzekļi, lai sargātu to visu, [nevajadzēs] uztraukties par drošību. Savi kritušie ir jāpiemin, protams, bet ne tādā veidā. Es esmu Maskavā fotografējis 9. maiju. Tieši 75 gadus pēc kara. Nu, tur pilnīgi viss ir savādāk. Reti kādu ar Georga lentīti redzēsi. Cilvēki aiziet, parādi viņi pat neredz, jo tur visas ielas ir norobežotas. Pēc tam ar ģimenēm aiziet uz kaut kādām vakariņām. Vakara salūts, un viss – pa mājām. Nav tāda balagāna, kā parasti bija pie Uzvaras pieminekļa. To jau sen vajadzēja izdarīt. Tagad īstais laiks, lai to darītu."

Pālens uzskata, ka bijis īstais laiks demontēt pieminekļus Latvijā: "Vispār, jo tie simboli nav vajadzīgi. Gluži kā pielūgsmes objekti, lai prokremliskajiem medijiem ir, ko rādīt, ka viņus tur apspiež, kā patiesībā nav."

Šovasar Saeima bija noteikusi, ka līdz 15. novembrim ir jādemontē 69 totalitāro režīmu slavinoši objekti. Visas pašvaldības likumu ir ievērojušas, klāt pievienojot vēl 55 objektus, kuru vidū ir arī piemineklis Uzvaras parkā. Daļu no demontētiem objektiem mantojuma un mākslas eksperti nolēmuši saglabāt muzejos. Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē vēsta, ka atsevišķas pašvaldības plāno demontēt vēl aptuveni 20 padomju pieminekļus, no kuriem vairumu paredzēts nojaukt līdz februāra vidum, tādējādi kopumā nojaukto objektu skaits būs jau vismaz 140.

Jāatzīmē, ka būvnieks, kas jauca pieminekli Uzvaras parkā, joprojām nav zināms. Rīgas dome drošības labad uzņēmumu sabiedrībai neatklās vismaz līdz vasarai.

KONTEKSTS:

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim.

Rīgā, Uzvaras parkā, būvlaukumu tur esošā pieminekļa demontāžai sāka iekārtot 22. augustā, bet dienu vēlāk tika nogāztas pieminekļa kompleksā esošās karavīru skulptūras un vēl dienu vēlāk – arī sievietes tēla statuja. Savukārt 25. augustā pēc vairāku stundu kalšanas nogāzts 79 metrus augstais obelisks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti