Mediķi stāsta, ka cilvēki aizrijas ar ēdienu bieži, ne tikai ar gaļu, bet arī ar maizi, pīrāgiem, augļiem. Šajos Jāņos ar aizrīšanos saistīti trīs izsaukumi. Diemžēl viens – ar letālu iznākumu.
„Ātrās palīdzības” pārstāve Ilze Bukša LTV pastāstīja, ka vienā gadījumā sirmgalvis pusdienu laikā aizrijās ar gabalu gaļas, otrā – sieviete bija ēdusi viena pati un viņu jau atrada smokot, un mediķi diemžēl neko nevarēja palīdzēt, jo, ja cilvēks nevar norīt, nevar arī paelpot, elpceļi ir nosprostoti.
Trešais bija klasisks gadījums pie ugunskura, bet tur tad nāca palīgā citi līgotāji un mediķi, un ēdiena upuri nogādāja slimnīcā.
Nereti aizrijas mazi bērni, kuri pasauli izzina, visu bāžot mutē, un pusaudži, kuri aizrijas dauzoties.
Speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis stāsta, ka aizrijas bieži skolās. „Tagad tur dod ābolus un burkānus, bet nez kāpēc neviens nav skolēniem pateicis, ka, ēdot šo launaga dārzeni, nevar reizē skriet un dauzīties, mums ir daudz izsaukumu..” atzīst Lučkovskis.
Kad cilvēks ir aizrijies, nākamās minūtes izšķir visu, bet uzreiz sist pa muguru un raustīt ir kļūda. Vispirms jāļauj cilvēkam izklepoties. Visbiežāk aizrijies ēdējs rīklē iestigušo kumosu atklepos pats, ja viņam citi neatņem spēkus, raustot un sitot.
„Ja tomēr paliek sarkans un sākas tā gaiļa gārgšana, tad noliecam un sitam pa muguru,” stāsta Lučkovskis. „Roka uz krūtīm, noliecam 90 grādu leņķī un piecas reizes uzsitam slīdošus sitienus.”
Turklāt, šiem sitieniem jābūt tik spēcīgiem, ka uz cilvēka, kurš nav aizrijies, mediķis tos atsakās rādīt, kā modeli izmantojot soliņu.
Ja tas nepalīdz, jāņem talkā klasiskā metode.
„Aiz cietušā pleciem noliekam rokas un ar dūri, ar tādu kā spēcīgu rāvienu...” stāsta mediķis.
Galvenais – nenobīties un rīkoties. Visu izšķirs minūtes. Ja viss beidzies laimīgi, izsaukto mediķu brigādi var atsaukt. Bet zīdaiņus un bērnus pēc aizrīšanās gan noteikti ir jāparāda ārstam, pat ja izdevies elpceļus atbrīvot.
