Cilvēki ar kustību traucējumiem norāda uz mikroautobusu vadītāju neiecietību

Neiecietīgi mikroautobusu šoferi, kuri nelabprāt palīdz sabiedriskajā transportā iekļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atsevišķi transporta līdzekļu vadītāji pat nemāk ar specializētajām rampām rīkoties. Šādu ainu iezīmē cilvēki ar kustību traucējumiem, kas ikdienā vēlas pārvietoties "Rīgas Mikroautobusu satiksmes" minibusos. Uzņēmumā gan norāda, ka šoferi tiek apmācīti komunicēt ar cilvēkiem ratiņkrēslos un izmantot platformas.

Cilvēki ar kustību traucējumiem norāda uz mikroautobusu vadītāju neiecietībuKristaps Feldmanis

    Pārvietošanās tramvajos, trojelbusos un autobusos ir gandrīz vai sakārtota, bet braukt mikroautobusos cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir ļoti grūti. Tā apgalvo Ināra Šatkovska - cilvēku ar invaliditāti fonda „Jūnijs” priekšsēdētāja. "Varbūt mani invalīdi biedrībā ir neveiksminieki un viņi trāpās tieši uz tiem, kuri negrib atvērt rampu, nezina, kā to darīt, nezina, kā invalīdu tur ievest," stāsta Šatkovska.

    Viņa norāda, ka mainās cilvēku ratiņkrēslā pārvietošanās paradumi un līdzi tiem būtu jāmainās arī sabiedriskajam transportam. "Jāsāk pieņemt to, ka cilvēki ratiņkrēslos ārā ar laiku pārvietosies ar ielas ratiem – tie ir elektriskie rati, jo mazāk un mazāk sāks palikt tie vieglie rati. Un tāpēc tomēr to cilvēku nevar piepacelt, uzlikt, neizvelkot rampu. Un atkal tur ir drošība, cilvēka drošība un atkal – cilvēka pašsajūta, ka „es iegāju transportā” nevis „mani ievilka vai ienesa kā kartupeļu maisu”," pauda Šatkovska.

    Arī jaunajos transporta līdzekļos pilnīgi ērti izmantojama cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā infrastruktūra nav. "Kaut arī tā pieejamība ir nodrošināta, tomēr tie pacēlāji aizņem ārkārtīgi daudz laika, vadītāji nezina, kā ar tiem rīkoties, tie aizņem daudz vietas pašā sabiedriskajā transportā, šajā gadījumā tramvajā, tie apstādina satiksmi," stāstīja invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” priekšsēdētājs Ivars Balodis.

    Šobrīd, kamēr pilnīgi visi mikroautobusi nav pieejami ar zemo grīdu, risinājums ir iespēja īpaši pieteikt sev vajadzīgajā maršrutā šādu transportu. „Apeirona” priekšsēdētājs šādu risinājumu vērtē skeptiski, norādot, ka tas būtu pieņemams īslaicīgi, bet nevis tā, kā tas ir šobrīd. "Tev vienmēr var gadīties, ka tu nepaspēj tās 5 minūtes ātrāk un varbūt satiksme ir ātrāka un mikroautobuss jau ir aizgājis, viņš jau speciāli tevi negaidīs un nākamais mikroautobuss ir nepieejams, kas nāks. Līdzko tas ir kaut kāds speciāls pakalpojums, kas tev ir jāpiesaka, tas ir grūti, sarežģīti un cilvēkam tad pusstundu iepriekš ir jāiet, jo arī tev var kaut kas gadīties, un tad atkal mikroautobusu satiksmē šoferis teiks, ka redz, kā – „tam invalīdam speciāli atbraucu, vēl 5 minūtes gaidīju, viņš pat neatnāca!” un tad veidojas dažādas nesaskaņas," teica Balodis.

    "Rīgas Mikroautobusu satiksmes" maršrutu plānotājs Andris Logins norāda, ka mikroautobusu vadītāji tikuši un arī turpmāk tiks apmācīti pārvadāt cilvēkus ar kustību traucējumiem. "Tā ir vadītāju cilvēciskā problēma, ko mēs risinām. Mums bija apmācības „Apeironā”, mums ir izstrādāta instrukcija – vadītāju attieksme, darbības, kas jāveic. Tas vadītājiem tiek mācīts, bet papildus tam mēs organizēsim apmācību darba grupas pie apvienības „Apeirons”," pauda Logins.

    Logins stāstīja, ka šobrīd aptuveni puse no mikroautobusiem Rīgas ielās ir pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslā, līdz gada baigām pielāgoti būs aptuveni 70%, bet līdz 2020. gada beigām pilnīgi visi mikroautobusi būs ar zemajām grīdām.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti