Nesaņemot pat likumā solīto sociālo un medicīnisko rehabilitāciju un saskaroties ar citiem šķēršļiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājs Ivars Kalada iepriekš LTV pauda apņēmību cīnīties savā un cīņubiedru vārdā, lai to mainītu. Problēmas, ar ko nākas saskarties, nu viņš klāstīja Veselības ministrijā. Tikšanās gan nebija ilga, jo nolemts vēlreiz satikties pēc mēneša, kad jau varēšot runāt konkrētāk.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) spriež, ka esot lietas, ko varot atrisināt pat bez papildu finansējuma: “Mums vienkārši jāsaliek. Ir pakalpojumi, kam nav jānotiek Rīgā, kas var notikt tuvāk mājām – Liepājā, Daugavpilī, lielajās slimnīcās. Ir specifiskas lietas, kas droši vien būs Stradiņa slimnīcā, un vēl ir tādi pakalpojumi – rentgena izmeklējumi, kardiogrāfija, kas var notikt pavisam tuvu dzīvesvietai.”
Ivars Kalada sarunas iznākumu vērtē cerīgi, taču vēl gaidīšot, ko tad īsti piedāvās un kurus pakalpojumus no “Stradiņiem”, kas šobrīd specializējusies Černobiļas avārijas seku likvidētāju aprūpē, piedāvās.
“Piemēram, mums, baušķeniekiem, ir Jelgava, kura nemaz nav tik vienkārši sasniedzama. Ar diviem, trim transportiem sanāk braukt, lai to dabūtu. Tā kā man grūti spriest. Vislabākais jau būtu “Stradiņos”, tur viss ir zināms un mūs zina. Bet nu, kā ministre teica, kardiogrammas dēļ nav vērts dzīties uz “Stradiņiem”,” saka Kalada.
Vispār bez virzības pagaidām palikušas Labklājības ministrijas pārziņā esošo pakalpojumu problēmas. Sociālo rehabilitāciju, kas likumā solīta reizi gadā, realitātē var saņemt reizi trijos gados.
Taču pirms rīkoties tālāk, Ivars Kalada gaida oficiālu atbildi no ministrijas pārziņā esošās Sociālās integrācijas valsts aģentūras par kavējuma iemesliem. Vēstuli viņš uzrakstījis jau pirms laba laika, bet bez atbildes reakcijas.
