Pusaudžu rehabilitācijas centra “Saulrīti” vadītāja Arta Bebre stāsta par nesenu gadījumu, kad uz iestādi formēta kāda meitene. Tuviniekiem pateikts, ka “Saulrītos” bērnus vairs nepieņem, esot jābrauc uz Jaunpiebalgu vai arī pakalpojums netiks piešķirts. Satraukums ir liels, jo centrs ir gatavs uzņemt bērnus, kuriem nepieciešama palīdzība, turklāt oficiāla informācija, ka to grasās slēgt, nav saņemta.
“Šobrīd ir cīniņš par bērniem, cīnāmies mēs un cīnās Jaunpiebalga, jo viņiem nav pilns un mums nav pilns. Ja 45 vietas mēs nevaram valstī nodrošināt ar atkarīgiem pusaudžiem, to jūs man neiestāstīsiet, ka nav bērnu,” saka Bebre.
“Saulrītos” pašlaik ārstējas 12 pusaudži vecumā no 14 līdz 18 gadiem, bet ir jābūt 15. Vienīgā informācija, kas šobrīd saņemta ir, ka trūkstošās vietas jāaizpilda līdz 1.decembrim.
Tikmēr Jaunpiebalgas rehabilitācijas centrā izveidotas 30 vietas.
“Saulrītu” vadītāja neizpratnē, kā gan šāda veida pakalpojumam var noteikt līdzīgu modeli kā skolām, ka nauda seko bērnam. Turklāt ik pa diviem gadiem tiek izsludināts jauns rehabilitācijas pakalpojuma iepirkuma konkurss par zemāko cenu. Šobrīd tā par katru bērnu ir mazliet virs 28 eiro dienā, ko apmaksā Labklājības ministrija. Tā kā visas vietas nav aizpildītas, atlikušo summu, kas nepieciešama centra darbībai, piemaksā Straupes narkoloģiskā slimnīca.
“Šo naudu, kas ir iedota par katru bērnu, ja ir mazāk par 15, tad pietiek tikai algām un sociālam nodoklim. Bet kur ir vēl elektrība, apkure, ēdināšana, medikamenti?” norāda rehabilitācijas centra vadītāja.
“Aizbrauciet uz “Maskačku”, tur simtu nolasīs. Kāpēc rehabilitācijā nenonāk? Neviens ar viņiem negrib ņemties, jo ir nepilngadīgie, tas ir sarežģīti, lai vecāki skatās,” situāciju raksturo centra sociālā darbiniece Kristīne Kraule.
“Saulrītu” vadītāja rāda pusaudžu veidotos adventes vainagus, tos vedīšot uz Straupes tirdziņu, lai iegūtu vēl kādus papildu līdzekļus. Ņemot vērā, ka ar valsts finansējumu nepietiek, būtisku atbalstu sniedz norvēģi.
Ne vien darbiniekiem tas bija trieciens, padzirdot, ka centru varētu slēgt, bet arī audzēkņiem. “Saulrīti” viņiem ir kā otrās mājas.
“Te ir ģimene, te ir savējie, te sapratīs un atbalstīs ļoti spēcīgi. Te ir nodarbības, kur mēs runājam, risinām tās visas problēmas, kuras mums ir. Visu kopīgi mēs darām, te ir komūnas princips,” stāsta centra audzēkne Diāna.
Ir gan cerība, ka centra darbību tomēr izdosies saglabāt. Saistībā ar Straupes narkoloģiskās slimnīcas reformām Pārgaujas novada pašvaldība sarunās ar Veselības ministriju akcentējusi arī “Saulrītu” neapskaužamo situāciju. Risinājums tikšot meklēts.
