Dienas ziņas

Veldzi meklē arī dzīvnieki

Dienas ziņas

Trūkst visu grupu asiņu, īpaši 0- un A+

Drošākā satiksme – Ventspilī un Valkas novadā

Ceļu satiksmei drošākās vietas Latvijā 2021. gadā – Ventspils pilsēta un Valkas novads

Ventspils valstspilsēta un Valkas novads atzīti par drošākajām vietām ceļu satiksmei Latvijā 2021. gadā. Tas noskaidrots Satiksmes ministrijas (SM) konkursā “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2021”, kurā pirmo reizi atzītas ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas un novadi Latvijā.

Šāds konkurss rīkots pirmo reizi ar mērķi veicināt satiksmes drošību. Lai noskaidrotu ceļu satiksmei drošākās vietas Latvijā, tika ņemta vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika novadā un iedzīvotāju viedoklis.

Par iedzīvotājiem ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu 2021. gadā  atzīta Ventspils ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg, kam seko Rēzekne, kas saņēmusi pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu, un Liepāja, arī ar zemāku CSNg skaitu pilsētā. Pēc tam ceļu satiksmes drošības indeksā secīgi ierindojas Jelgava, Jūrmala, Rīga, Daugavpils.

Savukārt novadu kategorijā pirmajā vietā 36 novadu konkurencē ierindots Valkas novads ar zemu CSNg skaitu novadā un labu iedzīvotāju vērtējumu,

kam seko Saulkrastu novads ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg, bet kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu, un Alūksnes novads ar mazu CSNg skaitu un pozitīvu vērtējumu no novada iedzīvotājiem. Satiksmes drošības ziņā dalītā pēdējā vietā ierindojās Rēzeknes novads un Ventspils novads. 

Ventspils veiksmes stāsts ceļu satiksmes drošībā ir saistīts ar to, ka drošība uz ceļiem un ap tiem jau ilgstoši ir bijusi pašvaldības prioritāte. 

Ventspils valstpilsētas pašvaldības Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš norādīja: “Esam strādājuši pie šī jautājuma, kā jau es minēju, divus gadu desmitus. Un pakāpeniski tika veikta ielu būvniecība. Ir izbūvētas ielas ar ļoti labiem segumiem. Ielas būvējot, tiek pielietot mūsdienīgi materiāli, jauni. Šie segumi ir ilglaicīgi.”

Pašvaldība papildina veloceliņu tīklu un lielu uzmanību pievērš tādiem satiksmes regulēšanas līdzekļiem kā luksofori, spoguļi un gājēju pārejas. Pēc Puriņa domām, galvenā Latvijas satiksmes drošības problēma ir iedzīvotāju braukšanas kultūra. Viņam piekrita arī pilsētplānotājs, atvērto inovāciju kustības “Vefresh Rīga” izpilddirektors Viesturs Celmiņš: “Cilvēkus nobrauc uz gājēju pārbrauktuvēm. Mūsdienās. Nav kara laiks, bet cilvēkus nobrauc uz gājēju pārbrauktuvēm, gājēju pārejām. Mēs pat saucam viņas par gājēju pārbrauktuvēm, vai ne? Ja ir šāda situācija, kā mēs varētu cerēt, ka būsim uz pusi vai pie nulles 2030. gadā? Es gribu cerēt protams, bet es neredzu nekādu pamatojumu tā domāt.”

Savukārt Daugavpils valstspilsētu reitingā ierindojās pēdējā vietā. Pašvaldībā šādam vērtējumam līdz galam nepiekrīt.  

Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste atzīmēja: “Pēdējos divos gados mēs esam veikuši gājēju pāreju apgaismojuma nomaiņu, lai šīs vietas būtu pārredzamākas. Mēs arī esam veikuši apļveida kustību pārbūvi tādās vietās, kuras ir bīstamas un kur šie ceļu satiksmes negadījumi notiek. Un, protams, braucēju kultūra. Nenoliedzami diemžēl tā tomēr nav tā labākā Daugavpils pilsētā.”

Saskaņā ar Eiropas Komisijas provizoriskajiem datiem par 2021. gadu, Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju bija 78 bojā gājušie ceļu satiksmes negadījumos. Starp 27 Eiropas Savienības valstīm vairāk ir tikai Rumānijā un Bulgārijā.

Iedzīvotāju aptauja: 39% sabiedrības savā pašvaldībā ceļu satiksmē jūtas droši 

Konkursā veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka 39% Latvijas sabiedrības savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt aptuveni puse jeb 49% satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu.

Visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (51% no respondentiem), motociklu vai mopēdu (42%) un velosipēdu (40%). 

Vienlaikus satiksmē jūtas droši vai ļoti droši iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnām (81%).

Vaicājot par to, kā iedzīvotāji vērtē ceļu infrastruktūras stāvokli viņu pašvaldībās, secināts, ka vairāk nekā trešā daļa jeb 35% respondentu nav apmierināti ar esošo situāciju, 62% to vērtējuši kā apmierinošu un tikai 22% kā labu. Ceļu infrastruktūru un vides risinājumus dzīvojamās zonās un publiskās vietās kā labus vai ļoti labus atzinuši 40% aptaujāto.

Vairāk nekā puse aptaujāto (57%) novērtē pēdējā gada laikā veiktos uzlabojumus ceļu satiksmes drošībā un satiksmes plūsmas pilnveidošanā, vienlaikus aptuveni trešā daļa (36%) atzinuši, ka uzlabojumi nav veikti.

Aptaujātie atzinuši, ka paši ne vienmēr ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi riskējot ar savu un citu drošību. Visbiežāk pieļautie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi autovadītājiem ir braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošana ārpus pilsētas (46%) un pilsētā (27%), telefona lietošana, esot pie stūres (17%), un pagriezienu nerādīšana (11%). 

Iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar kājām, atzinuši, ka visbiežāk šķērso ielu neatļautā vietā (38%) un neizmanto atstarojošus elementus jeb atstarotājus.

Savukārt tie, kas pārvietojas ar velosipēdu, elektroskrejriteni, motociklu vai mopēdu, kā savus visbiežāk veiktos pārkāpumus minējuši braukšanu pa ietvi (13%) un pagriezienu nerādīšanu (11%). 

Konkurss “Ceļu satiksmei drošāko pašvaldību novērtēšanas indekss” norisinās pirmo reizi, nosakot uzvarētājus divās kategorijās: “Balva – ceļu satiksmes drošākā pilsēta” un “Balva – ceļu satiksmes drošākais novads”. Konkursa mērķis ir izcelt un popularizēt labās prakses piemērus par ceļu satiksmes drošības uzlabošanas iniciatīvām un veicināt izpratni pašvaldību atbildīgo amatpersonu un iedzīvotāju vidū par ceļu satiksmes drošību, sekmējot pakāpenisku ceļu satiksmes drošības uzlabošanu Latvijas pašvaldībās. 

Šādu indeksu SM plāno veidot arī turpmākajos gados, tādējādi veicinot konkurenci un pakāpeniski uzlabojot ceļu satiksmes drošību visā valstī. 

Īstenojot konkursu, tika apkopoti, vērtēti un analizēti pieejamie CSNg statistikas dati un fakti, kā arī aptaujāti iedzīvotāji par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. 

Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus (70% no kopējā rezultāta) un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus (30% no kopējā rezultāta). Pētījums 2022. gada aprīlī veikts ar pētījumu aģentūru “Norstat”, kur savu viedokli pauda 1506 respondenti visā Latvijā.

Konkursu finansē no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt