Caurie Covid-19 likumi: Uzņēmēji sašutuši par loģikas trūkumu, bet sabiedrībai trūkst skaidrības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Likumu un dažādu citu normatīvo aktu kvalitāte un to skaidrība allaž Latvijā ir klibojusi. To ne reizi vien izcēluši gan valsts prezidenti, kam likumdevēju likumi bijuši jāparaksta, gan to pierādījusi arī dažāda prakse. Tomēr arī Covid-19 izplatības novēršanai pieņemtie noteikumi izrādījušies cilvēkiem arī grūti saprotami.

ĪSUMĀ:

Skarbs piemērs ir Zolitūdes traģēdija, kur 2015. gadā gāja bojā 54 cilvēki. Vairākus gadus uz tiesas sola bija pat deviņi apsūdzētie, bet pirmā instance par vainīgu atzina tikai vienu. Izrādās - nav likumu vai jelkādu noteikumu, kas prasītu viņu atbildību.

Savukārt piemērs klajai likuma nepildīšanai ir 2018. gada nogalē Saeimas deputātu pieņemtais, ka turpmākajos trīs gados ik gadu palielinās mediķu algas par 20%. Likumā šī norma aizvien ir, bet algas pielikuma nav. Izrādījās, ka šādu likumu ar finanšu solījumiem ir daudz, bet neviens tos ne pilda, ne arī labo.

Nekvalitatīvi likumi, turklāt bez to uzraudzības un kontroles, der noteiktai sabiedrības daļai, kas tos viegli var apiet un izvairīties no atbildības.

Tāpat kā visā pasaulē Latvijā ārkārtējo stāvokli izraisīja jaunais koronavīruss un Covid-19 slimības draudi. Valdība 7. maijā ārkārtējo situāciju pagarināja līdz 9. jūnijam, un premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") par tiem teica: "Valdības stratēģija nākamajam Covid-19 ierobežošanas posmam balstīsies uz stingriem veselības drošības pasākumiem sadzīvē un pakāpenisku ierobežojumu samazinājumu. Mēs iesim soli pa solim, lai ierobežojumi būtu minimāli, bet vienlaikus vīruss vairs neizplatītos".

Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Valdības caurie likumi" pētīja ko valdība īsti ir lēmusi, cik lielā mērā sabiedrība to ievēro un cik skaidri tie ir gan cilvēkiem, gan uzņēmējiem, uz kuriem tie attiecas.

Cilvēki autobusos turpina braukt bez sejas aizsegiem

Valdības 7. maija rīkojumā punkts, kurš nosaka jaunus drošības pasākumus skan šādi: "Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram apstiprināt pasākumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu sabiedriskā transporta izmantošanu, tai skaitā paredzot pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu". Tātad obligāts pienākums ir sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu. Nākamajā dienā satiksmes ministrs šo pienākumu iekļāva arī savā rīkojumā kā 19. punktu: "Atrodoties sabiedriskajā transportā, lietot mutes un deguna aizsegus (respiratorus, maskas, šalles, lakatus vai tml.)".

Tātad aizsega lietošana no 12. maija nav vēlams vai rekomendējams pasākums, bet gan obligāts.

Tas attiecas ne tikai uz pilsētu sabiedrisko transportu, bet arī uz starptautiskajiem reisiem - autobusiem un vilcieniem. Sods par ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām ir no 10 līdz pat 2000 eiro.

Tomēr, kā pārliecinājās raidījums, starppilsētu autobusos par sava veida kontrolieriem kļuvuši autobusu šoferi - ja sejas aizsegs ir, laiž iekšā, ja nav - var it kā neielaist. Tomēr viens no populārākajiem risinājumiem, ka pasažieris kaut kādu sejas aizsegu šoferim uzrāda, bet tālāk brauciena laikā to noņem.

SIA "Jēkabpils autobusu parks" autobusa Rīga-Preiļi-Riebiņi vadītājs stāsta, ka nav policists un pasažieriem var tikai aizrādīt. Līdzīgi saka arī AS CATA vadītājs maršrutā Rīga-Ikšķile-Tīnūži-Lēdmane-Taurupe.

"Saproti, tagad visi runā. Cilvēki paši zina. Nu, vai tad nezina? Viņi paši zina. Viņiem saki vai nesaki, viņi tak neklausa. Re kur, maskas man ir, ko pārdot. Neviens nepērk. Es jau cik reizes esmu šitā teicis. Viņš tikai pasmejas un aiziet, saproti. Nu, kas negrib, nav jēgas cilvēkam teikt, kas nesaprot. Pati zinat, kā ir. Viņam saka vai nesaka, tā kā stabam. Šitā jau cik reizes. Es saku: “Tev nav? Nopērc.”. Man nav naudas, es nepirkšu. Nu, ko es varu izdarīt? Ārā es viņu nevaru mest," saka vadītājs.

Cilvēki kā brauca, tā arī brauc lielākoties bez kādām maskām.

Arī Rīgas sabiedriskajā transportā cilvēki izvairās no masku lietošanas. Kāda pasažiere norāda, ka masku nelieto, jo nepatīk svīšana. Savukārt kāda cita sieviete skaidro, ka masku nelieto, jo ir pārliecināta, ka starp masku un seju veidojas kaitīgas baktērijas.

Policija pārbaudes neorganizē; veic prevenciju

Argumenti dažādi, bet kopējais rezultāts caurmērā līdzīgs - ar sejas aizsegiem ir labi ja kāda trešdaļa no visiem pasažieriem. Te nu bija "obligāti" - Krišjāņa Kariņa brašie vārdi par "stingriem veselības drošības pasākumiem." Arī ar kontroli īsti nekā - lielā Valsts policija (VP) ar šādiem sīkumiem nenodarbojas.

"Un ja mēs runājam par šiem mutes un deguna aizsegiem, tad, protams, šobrīd tādi - es, saprotot jūsu jautājumu - reidi vai pārbaudes sabiedriskajā transportā nenotiek," teica VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Savukārt pašvaldības policija kaut ko sākusi kontrolēt tikai trešajā dienā pēc šo noteikumu stāšanās spēka, proti, 15. maijā. Ar naudas sodiem nevienu nesoda, akcents esot uz prevenciju un brīdināšanu. "Ļoti daudzi ir tādi cilvēki, kas izdomā tādus, ja tā var teikt, savus noteikumus. Proti, daudzi ir tādi, kas skaidro - nu tad, kad autobuss ir pilns, tad es velku to masku. Tad, kad nav pilns, tad es nevelku," norādīja Pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis.

Secinājums viens - valdības noteikumi masveidā tiek pārkāpti un ne īsti kontroles dienesti to visu ir uztvēruši nopietni, ne arī cilvēki.

Patiesībā tas, ka tā būs, bija prognozējami.

Pirmkārt, par sejas masku lietošanas jēgu sabiedrības veselības nolūkos pašiem valsts veselības dienestiem līdz šim nav bijusi viennozīmīgi precīza informācija. Otrkārt, šī norma ieviesta, kad slimības rādītāji valstī jau sākuši kristies. Treškārt - īpašā raidījumā par sejas maskām jau prognozējām, ka eiropiešu vidū šādu kārtību bez īpašas policejiskas rīcības un sodiem faktiski nav reāli ieviest.

Raidījums secina, ka tālākie rīcības modeļi ir divi - pirmais, punktu atcelt, atzīstot, ka to nav reāli īstenot, iespējams, izteikt kā rekomendāciju un netērēt policijas resursus. Savukāt, ja valdība patiešām uzskata, ka no epidemioloģiskā viedokļa tas ir ļoti būtiski, tad līdzās šim ir jāparedz pamatīgas kontroles jaudas un reāli jāsāk piemērot arī naudas sodi.

Jautājums, vai cilvēki to saprastu, ja gandrīz visu krīzes laiku jau braukuši bez jebkādiem sejas aizsegiem?

Nerīko organizētus dievkalpojumus, bet rīko neorganizētus

7. maija lēmumu sabiedrība ļoti gaidīja, cenšoties saprast, kā varēs dzīvot tālāk - ko drīkstēs, ko nedrīkstēs. Daudzām organizācijām un it sevišķi daudzu biznesu nākotnei tas bija izšķirīgi svarīgi. Valdība noteica, ka "atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās šādos organizētos pasākumos: publiskos pasākumos, izņemot sporta pasākumus, sapulcēs, gājienos un piketos, organizētu reliģisku darbību veikšanai, kas veicamas pulcējoties, un privātos pasākumos, izņemot sporta pasākumus".

Galvenās prasības ir šādas: "Pasākumā vienlaikus ir ne vairāk kā 25 cilvēki"; "Pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, ārtelpās – netiek ierobežots". Vēl arī jāievēro 2 metru distance un jābūt pieejamiem dezinfekcijas līdzekļiem.

Raidījuma uzmanību piesaistīja reliģiskās organizācijas "Kristus pasaulei" norāde savā mājaslapā par dievkalpojumu 17. maijā plkst.11.00 - tātad, datumā, kad jaunie noteikumi jau ir stājušies spēkā. Organizācijas mājaslapā tika minēta šāda informācija: "Saskaņā ar likumu, neorganizēti, telpās drīkst atrasties neierobežots cilvēku skaits, ievērojot ar likumu noteiktās drošības normas".

Organizācija akcentē vārdu "neorganizēti", jo valdības noteikumos minēti "organizēti pasākumi".

Tādēļ raidījums nolemj doties uz dievkalpojumu, kur, izrādās, tieši pirms plkst.11.00 cilvēki Braslas ielā arī sāk ierasties.

Kopumā uz dievkalpojumu sarodas 98 pieaugušie un 11 bērni - vairāk nekā simts cilvēku, kas četrkārtīgi pārsniedz valsts noteikto normu. "Aizliegtais paņēmiens" vēršas policijā, kurai ierodoties draudzes gans - mācītājs Mārcis Jencītis it kā aicina ievērot 2 metru distanci, taču tas tomēr skan kā ironija - par valdību un valsts likumiem.

"Ja kādam ir tāda sajūta, ka tu pārkāp likumu, tad pret tevi pārkāpj cilvēktiesību likumu. Pret tevi pārkāpj likumus! Viss, kas šeit notiek šobrīd Latvijā un visā pasaulē, tam visam pamatā ir vistīrākie cilvēktiesību pārkāpumi!" tā "Kristus pasaulei" draudzei saka mācītājs Jencītis.

Kad policija pēc neilgas uzturēšanās aizkulisēs jau devusies prom, nesaskatot nekādus pārkāpumus, dievkalpojums turpinās.

Draudzes vadītājam viedoklis  ir par visu - vēlāk viņš klātesošajiem arī māca, kā izturēties pret sejas maskām.

"Paldies Dievam, ka uzpurņi nav jāliek! Mūs padara par suņiem, tā kā vergiem nēsāt uzpurņus, lai viņi nerunā, lai viņi nespļaudās, lai viņi - tā tālāk. Tā ir prakse. Es uzreiz pateicu, es uzpurni nelikšu. Neiešu veikalā, neēdīšu, uzpurni nelikšu. Kāda ir sajūta, ka uzpurnis jāliek autobusā? Man ir 100% pārliecība, ka šis uzpurnis ir kaitīgāks nekā neuzpurnis, ņemot vērā acīmredzamo faktu, ka tas viss ir muļķības. Un vēl jāliek uzpurnis, un vēl jāelpo tev tur drausmīgi tas viss. Un baciļi tev tur krājas! Nu, nenormāli vienkārši! Pēc tam, kad visu atver! Tad patiešām var saslimt cilvēki! Atcerieties, no gripas mirst cilvēki, no Covid nemirst! Tas ir skaidri redzams!" klāsta mācītājs.

Trīsarpus stundu ilgā dievkalpojuma noslēgumā Jencītis uz skatuves aicina arī topošo draudzes juristu Pēteri. "Tātad - organizētos pasākumos drīkst piedalīties līdz 25 cilvēkiem, ievērojot 2 metru distanci, bet, ja organizē neorganizētu pasākumu, tad vienkārši paziņo par to, ka būs dievkalpojums - kas grib, tas nāk, tad drīkst nākt tik, cik var," stāsta Pēteris.

Tieslietu ministrija: Noteikumus sarežģīti izprast

VP Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ance Rozīte, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas skaidrojumu, raidījumam norāda, ka

"garīgā un kalpojošā personāla noturēts dievkalpojums, neaicinot uz to draudzi, nav uzskatāms par organizētu pasākumu.

Tādējādi vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietās var atrasties tāds personu skaits, kas nodrošina savstarpējās divu metru distances un citu noteikto fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu".

Raidījums uzrunā Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītāju Kristu Kalniņu, lai noskaidrotu, vai arī šajā dievnamā notiek dievkalpojumi ar 100 un vairāk cilvēkiem. Kalniņš norāda, ka tādas darības nenotiekot, jo nav atļautas.

"Nu, mēs tieši tā, kā arī ir paziņots draudzes locekļiem, ka varēs 25 cilvēki tikai piedalīties. Viņiem ir jāpiesakās caur internetu - jāreģistrējās un tad, ievērojot visas distances un visu, kas tiek sagaidīts, tad arī cilvēki, es ceru, nāks un piedalīsies," skaidro Kalniņš.

Ja pēkšņi sanāktu vairāk, visus baznīcā nelaistu. Par draudzes "Kristus Pasaulei" pieeju viņš ir ļoti pārsteitgts. "Tiešām?? Tiešām? Ja? Tiešām? Es neesmu dzirdējis, man grūti ir komentēt. Bet tas tagad ir noticis?" tā Kalniņš.

Tikmēr pati Tieslietu ministrija (TM) atzīst, ka noteikumumus ir sarežģīti izprast. "Viņi ir ļoti..., es piekrītu, ka viņus ir diezgan sarežģīti izprast. Tas, kā mēs izrunājām ar baznīcu vadītājiem - neorganizēts ir tad, kad mācītājs notur savus parastos dievkalpojumus, kur tas viņiem obligāti jānotur un nevienu neaicina īpaši ierasties uz šādu pasākumu, bet tieši otrādi, norāda uz to, ka vajadzētu atturēties no ierašanās. Tā ir šī atšķirība," pauž TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

TM norāda, ka mācītājiem dievkalpojumu noturēšanu nevar aizliegt ar likumu.

"Mācītājiem ir obligāti jānotur dievkalpojumi. Mēs to nevaram aizliegt ar valsts likumu. Dziļi ticīgam cilvēkam, ja viņam tiek liegta iespēja būt, vismaz saņemt kaut daļēju klātienes mierinājumu, var nozīmēt ļoti būtisku kaitējumu viņa garīgajai veselībai, un to mēs pārrunājām  kopā, tai skaitā ar veselības ekspertiem. Vissliktākais, kas varētu notiktu, ja cilvēks kristu depresijā un vēl varētu sev nodarīt kaut ko ļoti ļaunu, tāpēc ir jāmēģina rast šis līdzsvars," stāsta Medina.

Policijas rīcību aizstāv iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"), kurš norāda, ka likumsargi sekojuši ministrijas norādēm.

"Konkrētajā gadījumā policija, pildot savus pienākumus, sekoja TM norādēm, kuras, manuprāt, ir pretrunā ar rīkojumā teikto - reliģiskai pulcēšanās iekštelpās nevajadzētu būt izņēmumam. Ministru kabineta rīkojumam par ārkārtējas situācijas izsludināšanu ir jābūt skaidram, izpildāmam un bez interpretācijas iespējām, vai arī tad vienkārši jāatceļ ārkārtas situācija, jāļauj cilvēkiem dzīvot un uzņēmējiem strādāt, atstājot kā vienīgo prasību cilvēkiem pašiem ievērot distancēšanās noteikumus ar ieteikumu lietot pieejamos individuālās aizsardzības līdzekļus," uzsver Ģirģens.

Noteikumiem jābūt skaidriem, bet, ja ne, tad no tiem nav jēgas, secina raidījums.

Par bēru rīkošanu versijas dažādas

Neskaidrs ir jautājums par bēru, kāzu un dzimšanas dienu organizēšanu - ja dažādu svētku svinības ir iespējams atlikt, tad bēres īsti ne. Valdības interneta vietnē šis jautājums it kā ir atbildēts: "Ja tiek ievērota 2 metru distance starp personām, uz ceremoniju nepulcējas vairāk kā 25 personas, kā arī ir nodrošināti citi epidemioloģiskās drošības pasākumi, gan laulības, gan bēres var organizēt. Jāņem vērā, ka iekštelpās ceremonija var notikt ne ilgāk kā 3 stundas".

Latvijas Apbedītāju asociācija skaidro, ka kapličā nevar uzturēties vairāk par 25 cilvēkiem, kas vēlas atvadīties no aizgājēja.Tomēr tiek kontrolēta distance un sekots līdzi, lai cilvēki to ievēro. Liepājas pilsētas kapu pārvalde tikmēr norāda, ka, tā kā kapličas nav, tajā atvadīšanās nenotiek. Savukārt kapsētā drīkst pulcēties līdz 25 cilvēkiem. Daugavpilī tomēr domā citādāk - pilsētas domes juriste raidījumam stāsta, ka ārā nav ierobežojumu cilvēku skaitam, bet 2 metru distance tomēr jāievēro.

Raidījums tomēr mēģina noskaidrot, kā rīkoties, piemēram, bēru mielasta gadījumā - it kā arī 25 cilvēki, bet rodas jautājums: "Vai, ja to atļauj teritorija, var vairākos stūros izvietot teltis un pulcēt kopā vairāk nekā noteiktos 25 cilvēkus?". Bērēs tas varētu izskatīties savdabīgi, bet, piemēram, kāzās - visi pa grupām, katrā ne vairāk kā 25 cilvēki, bet kopā kaut 200.

Šādu jautājumus "Aizliegtais paņēmiens" uzdod, zvanot uz vienoto tālruni ar Covid-19 saistīto jautājumu noskaidrošanai. Tomēr telefoniste nespēj sniegt atbildi un aicina interesēties Slimību profilakses un kontroles centrā. Tur savukārt atbilde izrādās, ka šādu variantu ir iespējams īstenot.

Kāzu rīkotājiem tas varētu būt jaunums - teltis kaut desmit, kāzu skatuve pa vidu starp tām, turpat arī deju placis maksimums 25 cilvēkiem.

Ar labu organizāciju var sarīkot pat gana vērienīgas kāzas arī ārkārtējās situācijas laikā.

Tiesa, tā darīt raidījums neiesaka, jo šajā ziņā drīzāk jau atkal var runāt par valdības noteikumu caurumu - proti, drīkst vai nedrīkst viena pasākuma ietvaros grupēt cilvēkus pa 25.

Bērnu pasākumu organizētāji sašutuši par loģikas trūkumu

Pavirši, neskaidri, dažādi interpretējami, un vēl var jautāt vai valdības noteikumos ir stingra loģika. Viens no šādiem loģikas jautājumiem - kādēļ piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem ir atļauts iet klātienē uz bērnudārzu. Drīkst organizēt dažādus pasākumus līdz 25 cilvēkiem, bet bērnu rotaļu laukumi iekštelpās darboties nedrīkst?

Sašutuši par šādu loģikas trūkumu ir bērnu izklaides nozares uzņēmēji,

kas uzrakstījuši atklātu vēstuli. "Mēs esam tiesīgi to zināt, jo uzskatām, ka lēmums pieņemts nepamatoti un neloģiski, bez jebkādas iesaistīto uzņēmumu iesaistes, lai vismaz noskaidrotu, vai mēs varam izpildīt epidemioloģiskos noteikumus. Bērnudārzs nevar nodrošināt starp bērniem un audzinātāju 2 metru distanci, kā arī mantas netiek dezinficētas. Kādēļ bērni dārziņā kopā var rotaļāties, bet mūsu izklaides centros nevar?” vēstulē vaicā uzņēmēji.

Raidījums atzīst, ka šajā gadījumā Latvijas valdība ar šīs jomas uzņēmējiem pat ļauni paspēlējās - proti pēc 7. maija lēmuma visi bija priecīgi - 25 cilvēku robeža der, to var viegli kontrolēt, 2 metri arī īstenojami.

"Mēs sapratām - ja 12. datumā varam sākt strādāt, gribējās nodrošināties tā, lai tas darbs būtu drošs un tiktu ievēroti visi noteikumi. Mēs sazinājāmies ar Slimību profilakses un kontroles centru, lai izstāstītu viņiem savu plānu, kā mēs plānojam savu darbību. Mēs nosūtījām e-pastu,  uz ko mēs saņēmām atbildi, ka visi mūsu paredzētie pasākumi, kā mēs esam ieplānojuši darbu, ir atbilstoši, un kad no 12. maija mēs varam sākt strādāt," stāsta uzņēmēja Madara Bobkova no Saldus.

Centrs savā atbildē uzņēmējiem rakstīja, ka ar uzskaitītajiem pasākumiem vajadzētu būt pietiekami, lai telpās nav vairāk par 25 cilvēkiem un tiek ievērota 2 metru distance, kā arī dezinfekcija pēc katra pasākuma. Uzņēmēji no dīkstāves atsauca atpakaļ savus darbiniekus un sāka reklamēties.

"Cilvēki veica atkal rezervācijas. Paspēju šo divu dienu laikā veikt rezervācijas uz esošo nedēļas nogali, kas ir 15.- 16. maijs Un 14. maijā sekoja lēmums par to, ka atrakciju parka darbība tiek aizliegta," saka Bobkova.

Valdība 14. maija sēdē grozīja regulējumu, iekļaujot šādu punktu: "Aizliegt bērnu izklaides pasākumu norisi iekštelpās (piemēram, bērnu viesību organizēšanu, izklaides un atrakciju centru, batutu parku, bērnu rotaļu istabu, bērnu pieskatīšanas istabu darbību, tai skaitā tirdzniecības centros)".

Tā vietā, lai jau 7. maija lēmumā valdība būtu visu izdomājusi, kurš ko drīkstēs - un laika tam bija atliku likām -, labojumi tika veikti jau pēc nedēļas, un bērnu parki jāver ciet.

"Manā gadījumā mums ir 600 kvadrātmetru liela telpa, ja mēs viņu sadalām uz 25 personām, tad katram sanāk vairāk nekā četri kvadrātmetri, kas ir noteikti noteikumos. Ņemot vērā ventilācijas sistēmas, nav pamata bažām par to, ka mēs tur varētu būt vīrusu perēklis," norāda Bobkova.

Arī citi ir šokā par tik vieglprātīgu valdības spēli - šodien ir, rīt nav. Izčakarēti uzņēmēji, kuriem katra dienu nozīmē izdevumus, izčakarēti darbinieki, kuriem ļāva papriecāties par atgriešanos darbā tieši divas dienas, secina "Aizliegtais paņēmiens".

"Mēs gatavojāmies, mēs sagatavojām arī tos dezinfekcijas līdzekļus, salīmējām uzlīmes un norādes, ka jāievēro tā distance, ko mēs visi reāli arī varam nodrošināt, jo mums platība ir pietiekoši liela. Mums pēc tiem noteikumiem sanāk, ka uz vienu cilvēku ir 50 kvadrātmetri. Bet, nu, jā, beigās tomēr pieņēma lēmumu, ka mēs nedrīkstam strādāt. Dusmas. Dusmas uz to visu. Nekas cits vairs īsti nav. Izmisums. Jā, nu, kāpēc vieni var, otri nevar, nu, tā nevienlīdzība," rūgtumu neslēpj uzņēmēja.

Gribi mācīties klātienē - sarīko ballīti

Vēl viens loģikas vingrinājums Kariņa valdībai - kādēļ rīkot pasākumus līdz 25 cilvēkiem, ievērojot divu metru distanci, drīkst, pat kāzas un bēres, un, ievērojot šos noteikumus drīkst rīkot arī, piemēram, sapulces un biznesa konferences klātienē, bet rīkot, piemēram, izglītojošus kursus, arī apmācības nelielās grupās - nedrīkst.

Šāds jautājums, piemēram, nav skaidrs arī Rīgas Geštalta institūta vadītājam Artūram Dombrovskim. "Kāds jau to ir izdomājis, šis jautājums laikam ir jāuzdod tiem, kuri to ir izdomājuši, kāda ir starpība: privātiem dzimšanas dienas drīkst, mācības nedrīkst, es nezinu kur ir noslēpums tādam lēmumam. Es nezinu, tur vajag ielīst to cilvēku galvās, kuri to ir izdomājuši. Es nezinu, es nesaprotu loģiku," atzīst Dombrovskis.

Valdības mājaslapā tikmēr sniegtas šādas atbildes: ir pārtraukts visa veida izglītības process klātienes formā ārpus izglītības iestādēm un izglītības iestādēs; pieaugušo izglītības aktivitātes (kursi, lekcijas utt.) ārkārtas situācijas laikā drīkst īstenot tikai attālināti.

Tātad nedrīkst - ne pieci, ne desmit, ne ar diviem, ne bez diviem metriem. Taču tajā pašā laikā - vai drīkst rīkot privātas ballītes? "Strikti jāvēro 2 metru distance, rūpējoties par to, lai katrai personai būtu vismaz 4 m2 platība. Kopējais personu/dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 25," teikts noteikumos.

Secinājums un loģisks padoms - gribi pamācīties klātienē, sarīko ballīti, noslēdz "Aizliegtais paņēmiens".

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti