Panorāma

Sagatavo plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai

Panorāma

Igaunijā – sabiedriskās TV kanāls krievu valodā

Biedrība deputātiem atgādina ceļu bēdīgo stāvokli

Būvnieki koalīcijas deputātus mudina kļūt par «krustvecākiem» visvairāk sabrukušiem ceļiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" pirmdien, 28.septembrī, uz Saeimu atnesusi portfeli ar sabrukuma stāvoklī nonākušu valsts autoceļu un tiltu nolietojuma aktiem, mudinot koalīcijas deputātus kļūt par “krustvecāku” vienam ceļu posmam.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 7,3 miljardu eiro, bet izdevumi – 7,6 miljardu eiro apmērā. Tā liecina izskatīšanai otrdienas, 29.septembra, valdības sēdē iesniegtais budžeta projekts. Jau šonedēļ to plānots nogādāt Saeimā.

Uzņēmēji nākamā gada budžeta projektu sauc par sliktu un nesaprotamu. Neapmierinātas ar plānoto līdzekļu sadalījumu ir daudzas nozares. Viena no lielākajām zaudētājām ir satiksmes joma - nauda tikpat kā nav piešķirta reģionālo ceļu sakārtošanai.

"Lai atrastu kādu avārijas stāvoklī esošu autoceļu, nav jāmēro tāls brauciens no Rīgas. Šāds autoceļš, kura galveno segumu veido vieni vienīgi ielāpi, atrodas tepat nepilnu pusstundu attālā braucienā no Rīgas. Līdzīgi kā citiem reģionālajiem autoceļiem, Ventspils un Liepājas šosejas savienojošā ceļa remontam nauda nākamā gada budžetā nav atradusies," norādīja biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

To, ka šādu ceļa posmu ir daudz, pirmdien Saeimas deputātiem kārtējo reizi uzsvēra biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” pārstāvji. Viņi vēl pirms budžeta portfeļa iesniegšanas aiznesa uz Saeimu savu portfeli ar dokumentiem par avārijas stāvoklī  esošiem vietējo un reģionālo ceļu posmiem - kopumā 61, kam valsts jau ilgāku laiku nav spējusi rast līdzekļus.

Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek aicināts kļūt par "krusttēvu" vienam no brūkošajiem valsts ceļiem  un panākt sava "krustbērna" remontu.

"Mums ir kaut kā  jāizšķiras, vai pamatinfrastruktūra, kas nodrošina gan ekonomiku, gan sociālās vajadzības, mobilitāti un drošumspējas, ir prioritāte vai nav prioritāte? Ja mēs runājam valstī, ka drošība ir prioritāte, kāpēc ceļi nav pieskaitīti pie šīs prioritātes?” deputātiem retoriski vaicāja Bērziņš.

Biedrība atgādina – kaut arī ceļu nozarei ir pieejami lielāki Eiropas Savienības fondu līdzekļi, tie pārsvarā tiks ieguldīti valsts galveno autoceļu sakārtošanā. Lai gan 20% Eiropas līdzekļu plānoti arī reģionālajiem ceļiem, šie līdzekļi nesakārtotās dokumentācijas dēļ nav pieejami jau divus gadus. Valsts naudas piešķiršana šo ceļu sakārtošanai budžeta veidošanas laikā tika noraidīta. Pašlaik no vairāk nekā 4500 kilometriem reģionālo un vietējo ceļu avārijas stāvoklī ir vairāk nekā puse.

Jau vēstīts, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem paredzēti 218 miljoni eiro valsts galveno autoceļu kvalitātes uzlabošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti