Aktuāli

SPKC pārstāve Sanda Terela par saslimšanu ar ādas melanomu

Aktuāli

RSU profesore Ritma Rungule par šā gada tendencēm piesakoties studijām augstskolās

Būtiski pieaudzis darba vietā veselības problēmu dēļ mirušo skaits

Būtiski pieaudzis darba vietā veselības problēmu dēļ mirušo skaits

Šogad pieaudzis bojā gājušo skaits darba vietās. Darba inspekcijā īpaši satraukti par būtiski pieaugošo gadījumu skaitu, kad cilvēks mirst darbā tieši veselības problēmu, nevis traumu dēļ. Nelaimes gadījumos pirmajā pusgadā darbā bojā gājuši 16 cilvēki, tikmēr par 10 cilvēkiem vairāk miruši veselības problēmu dēļ.

Bīstamos darbus uzrauga īpaši

Šogad uzņēmumā „Sadales tīkls” bijuši 11 nelaimes gadījumi, norādīja uzņēmuma Inspekcijas un darba aizsardzības direktors Raimonds Šulcs.

„Ņemot vērā to, ka mēs esam uzņēmums, kas strādā tādā bīstamā nozarē kā elektroapgāde, enerģētikas iekārtas, tad pirmajā pusgadā un, jāsaka, arī pagājušajā gadā mums nav bijis neviens gadījums elektroietaisēs – neviens gadījums, kad darbinieks būtu cietis no elektriskās strāvas iedarbības,” norādīja Šulcs.

Uzņēmumā stāsta par dažādām aktivitātēm, kā veicina drošību darbā. Piemēram, negaidīti ierodas vietās, kur notiek darbi. Darbuzņēmējiem par pārkāpumiem piemēro naudassodu.

Savus darbiniekus par paaugstinātas bīstamības pārkāpumiem disciplinē, atņemot tiesības darbam elektroietaisēs. Viņiem no jauna jākārto zināšanu pārbaude un jāiegūst šīs tiesības.

„Un visu to laiku, kamēr viņš to izdara, viņš strādā par minimālo algu,” skaidroja Šulcs. Arī šogad uzņēmumā bijis viens šāds gadījums.  

„Cilvēks vienkārši strādāja tādus darbus, par kuriem viņš nebija apmācīts. Spriegumaktīvie darbi jāveic objektā, putekļu tīrīšana 20 kilovatu elektroietaisē. Viņš nebija apmācīts. Viņš bija norīkots par atbildīgo par darba izpildi. Tātad nebija pārliecības arī, ka viņš zina, kādi aizsardzības līdzekļi ir jālieto šādos darbos. Protams, vainīgs ir arī atbildīgais par darba organizāciju. Arī tas dabūja savu, kā saka, sodu ar zināšanu atkārtotu pārbaudi,”  stāstīja Šulcs.

Šogad divi traumu gadījumi „Sadales tīklā” bijuši ar smagām sekām. Saistībā ar tiem uzņēmums bija vērsies Valsts darba inspekcijā. Vairums jeb seši gadījumi – bez smagām sekām. Tikmēr trim darbiniekiem iekoda, piemēram, ērce vai lapsene.

„Lielā mērā seši gadījumi, kas nav smagi, ir vairāk saistīti ar darbinieku neuzmanību: dažādas paklupšanas, pakrišanas un tamlīdzīgi. Šie divi smagie gadījumi, kas mums ir bijuši, praktiski nav saistīti ar darba tehnoloģiju, drīzāk jau nepareizu pielietojumu,” atzina Šulcs.

Viņš norādīja, ka vienā no gadījumiem darbiniekam bijusi ielaista hroniska muguras kaite.

„Ceļot smagumu, drusku nepareizi pielietojot varbūt šīs celšanas metodes, viņam kaut kāda hroniska kaite saasinās. Līdz ar to, pieprasot no medicīnas iestādes izziņu par veselības smaguma stāvokli, mediķi mums iedod slēdzienu, ka atbilst tam smagajam – veselības stāvoklis ir kritisks. Līdz ar to tas gribot negribot atkal ieiet tajā smago notikumu statistikā,”  stāstīja Šulcs.

Darbinieku nāves gadījumu „Sadales tīklam” pēdējos gados gan nav bijis.

Darba vietā dabiskā nāvē šogad miruši vairāk nekā pērn

Bet Latvijā kopumā šogad 16 nodarbinātie gājuši bojā nelaimes gadījumos, liecina Valsts darba inspekcijas dati.

„Dabiski to var raksturot ar to, ka ir palielinājusies celtniecība, aktivitāte ekonomiskajā zonā. Bet noteikti, kā parasti, ja paskatās aprakstus par šiem nelaimes gadījumiem, - kaut kas tomēr klibo darba aizsardzības jomā,” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants Mārtiņš Pužuls.

Viņš pauda, ka problēmas saistītas ar daudz ko, tajā skaitā ar nepienācīgi novadītām mācībām daba aizsardzības jomā.

„It sevišķi apmācība, kas saistīta ar darbavietu, kurā cilvēkam vajadzētu saņemt pilnu informāciju par to, kādā veidā droši jāveic darbi. Kā arī [problēmas saistītas ar], manuprāt, diezgan rupjiem pārkāpumiem. Piemēram, ir minēts gadījums, kad notiek kādi tīrīšanas darbi iekārtā, kurā nav atslēgts elektriskais spriegums. Tas vispār man kā inženierim liekas galīgākais nonsenss. Tādā veidā nedrīkst strādāt,” uzsvēra Pužuls.

Valsts darba inspekciju visvairāk satrauc, ka šogad būtiski palielinājies veselības problēmu dēļ darbā mirušo cilvēku skaits. Šajā pusgadā 26 cilvēkiem veselības problēmu dēļ nāve iestājusies darba vietā vai ceļā no darba uz slimnīcu.

Šādus gadījumus darba inspekcijā sauc par dabisko nāvi, jo tam nav saistības, piemēram, ar darbā gūtu traumu. Šogad tādu gadījumu ir apmēram divas reizes vairāk nekā pērn šajā periodā, stāstīja Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.

„Tas satraucošākais, ko mēs redzam, ir pieaudzis šis skaits, ka cilvēki darba vietās nomirst. (..) Kopumā mēs esam principā jau sasnieguši to skaitli, kas bija pagājušajā gadā pa visu gadu. Tā kā tas ir ļoti satraucošs fakts,” uzsvēra Zariņa.

Pērn kopumā tā saucamās dabiskās nāves gadījumu darbā bija 33 – šī gada pirmajā pusgadā vien par dažiem gadījumiem mazāk. Tādēļ inspekcijā prognozē, ka šogad tādu gadījumu skaits pārsniegs pērno gadu.

Darba vietās veselības problēmu dēļ mirušie cilvēki vidēji ir starp 50 un 60 gadu veci. Jaunākais bija 41 gadu vecs. Profesijas lielākoties saistītas ar fizisku darbu, stāstīja darba inspekcijas pārstāve Sandra Zariņa.

„Principā tas nozīmē, ka cilvēki, iespējams, savu veselības stāvokli nav regulāri pieskatījuši, ja ir šīs veselības problēmas. Un varbūt netiek ņemti atvaļinājumi vai tiek strādāts pārāk daudz virsstundu, vai tiek strādāts vairākās darbavietās. Un tas viss summējas, un cilvēkam rezultējas ar tādu bēdīgu faktu darba vietā,”  norādīja Zariņa.

Darba inspekcijā aicina cilvēkus domāt par savu veselību. Sliktas pašsajūtas gadījumā tomēr nav jādodas uz darbu, bet gan pie ārsta.

Darbiniekus aicina domāt ar veselo saprātu un necerēt uz nejaušu veiksmi. Tāpat arī inspekcijā un arodbiedrību savienībā saskaras ar gadījumiem, kad darba devējs lūdz darbinieku noklusēt nelaimes gadījumu vai neņemt darbnespējas lapu. Sasolīto par to uzņēmums varot neizpildīt, savukārt sociālās garantijas darbiniekam jau būšot liegtas.  

Eksperts: Svarīgi, lai būtu apmācīti tikko darbā pieņemtie

RTU docents Jānis Bērziņš, komentējot faktu, ka pieaudzis darbavietās bojāgājušo skaits, norādīja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kā cilvēki tiek instruēti darba drošības jautājumos. It sevišķi tas attiecas uz tiem, kas sāk strādāt jaunā darbā. Vēl viens faktors ir attiecībā uz tā sauktajām “dabīgajām nāvēm” – proti, vai darba vietā krīzes gadījumā ir iespējams sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

Liela nozīme ir arī darba aizsardzības speciālistiem, kuri gan par problēmām uzzina vien pēc tam, kad pārkārtojumi darba vidē jau ir notikuši.

Vaicāts, kāpēc darba devējs nepievērš uzmanību darba aizsardzībai, Bērziņš skaidroja, ka tas ir jautājums par to, cik darba devējs ir izpratis šīs sfēras nozīmību.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti