Par Latvijas nepietiekamo devumu pašas aizsardzībai, kas īpaši aktuāla kļuvusi pēc Krievijas agresijas Ukrainā, pēc aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa teiktā, viņam regulāri jāskaidrojas ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu un citiem alianses valstu aizsardzības ministriem.
Savukārt Bērziņš par šo tēmu kopā ar pārējiem Baltijas valstu prezidentiem runājis ar ASV prezidentu Baraku Obamu un viceprezidentu Džo Baidenu. Aizsardzības ministrs uzskata, ka solījumiem par pakāpenisku finansējuma palieninājumu drīz var neticēt. „Tajā pašā laikā mēs neesam apliecinājuši, ka šī pakāpeniskā palielināšanās notiek,” norāda Vējonis.
Papildu līdzekļu nepieciešamību atzīst arī par budžetu lemjošās Saeimas pārstāvji, vien atgādinot, ka pēc krīzes parādi un lielās pensiju izmaksas neļauj ievērojami pieaudzēt militāro budžetu, kas ir teju divas reizes mazāks nekā NATO vēlamie 2% no IKP. „Šie ir tie trūkstošie procenti - ir pensijas, kas ir vairāk nekā trešdaļa no valsts budžeta izdevumiem, tajā paša laikā ziemeļvalstīm tie nesasniedz pat 30%,” uzsver Saeimas deputāts Jānis Reirs.
Latvija nav vienīgā, kura šobrīd jūtas Krievijas apdraudēta - gan Polija, gan Igaunija un Lietuva ir lūgušas ASV un NATO palielināt militāro klātbūtni reģionā un saņēmušas solījumu pastiprināt gaisa telpas apsardzību un biežāk veikt šeit manevrus. „Par konkrētām detaļām vēl notiek diskusijas,” uzsvēra Vējonis.
Drošības jomā atzinīgi vērtējama arī tradiconāli pret Krieviju iecietīgo ziemeļvalstu attieksmes maiņa. Tās ir ieraudzījušas, kā tā dēvētā maigā vara Maskavas izpratnē strauji pārtop neatkarīgas valsts teritorijas aneksijā, kā notika Ukrainā Krimā. Par to šodien skandināvu parlamentārās asamblejas - Ziemeļu padomes dalībnieki diskutējuši ar Baltijas asamblejas kolēģiem. „Vizīte pierāda, ka ledus ir sakustējies un Ziemeļvalstis, kas bijušas tolerantas pret Krieviju, var redzēt, ka ar toleranci vien mēs demokrātiju Eiropā nenosargāsim,” norāda Reirs.
Eiropa arvien nav vienota par to, cik spēcīgas ekonomiskas sankcijas vērst pret Krieviju, taču jau izteiktā mazākumā palikuši tie, kas uzskta, ka sankcijas vispār nav vajadzīgas.
