“Tur var uztaisīt analīzes piektajā sestajā dienā, un analīzēs konkrēti var redzēt – būs slimnīcas variants un vajadzēs skābekli vai viņš mierīgi mājās izies cauri. Un par skābekli – nevajag viņu nomest uz 90. Ja pēc analīzēm ir šie rādītāji “ok”, dodam viņam skābekli. Tas ir tas, ko visā pasaulē dara, tas ir tas, ko es daru ar saviem Covid-19 pacientiem,” LTV raidījumā pauda Aizsilniece.
Šie vārdi izsauca plašu reakciju sabiedrībā, sākot ar ārstiem, kuri pauda neizpratni par šādām brīnumainām analīzēm. Savukārt pacienti un viņu tuvinieki pauda bažas, ka līdz šim ārstēšana notikusi nepareizi.
Tādēļ pēc raidījuma LTV lūdza LĀB vadītāju precīzāk paskaidrot, par kādām analīzēm viņa runājusi. “Tās ir analīzes, kas rāda aknu funkciju un rāda to, vai ir risks uz trombu veidošanos, un pilna asinsaina. Asinsainas izmaiņas ir ļoti būtiskas Covid-19 gadījumā,” skaidroja Aizsilniece.
Ģimenes ārste apgalvo, ka šādas analīzes tiekot izmantotas Igaunijā, bet atzīst – Latvijā ne vienmēr iespējams mājas apstākļos šo metodi pielietot. “To var izdarīt, ja blakus ir laba laboratorija, kurai ir speciālisti, kuri vakcinēti vai pārslimojuši un var ierasties pie Covid-19 pacienta, protams, pareizā apģērbā un ar pareiziem aizsarglīdzekļiem,” norādīja Aizsilniece.
Citi ģimenes ārsti pret dakteres piesaukto testu ticamību izturas ar piesardzību. Par līdzīgiem eksperimentiem esot dzirdēts, bet, kamēr tie nav plaši pierādīti, mediķi izvēlas balstīties pārbaudītās metodēs.
“Tādu testu nav, un tādu analīžu nav. Ir mums Slimību profilakses un kontroles centra un Imunizācijas valsts padomes izdotās vadlīnijas, arī Lauku ģimenes ārstu izdotās vadlīnijas, RSU profesores Vīksnas izdotās vadlīnijas par Covid-19 pacientu aprūpi. Universāla testa nav! Jāizvērtē ārstam pēc daudziem simptomiem katram pacientam, ieskaitot skābekļa saturāciju asinīs,” skaidroja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Līdzīgu viedokli pauda arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ludmila Vīksna, kuras vadībā minētās vadlīnijas izstrādātas: “Tādu viennozīmīgu testu, kuri pateiktu, ka pacientam ir steidzīgi jābrauc uz stacionāru vai ka pacientam prognoze ir ļoti slikta, šobrīd nav.”
Galvenie rādītāji, pēc kā ģimenes ārsti novērtē Covid-19 pacientu stāvokli, ir elpošanas biežums, skābekļa piesātinājums asinīs un sirdsdarbības īpatnības, turklāt ņemot vērā katra pacienta individuālās īpatnības un slimības vēsturi.
Iepriekš tviterī neizpratni par Aizsilnieces izteikumu pauda arī reanimatologs Roberts Fūrmanis, kurš līdz šai otrdienai bija LĀB viceprezidents: “Maigi būtu teikts, ka jau no paša rīta kolēģi ir mērenā neizpratnē par teikto. Daži pat nav gulējuši visu nakti, lasījuši literatūru un mēģinājuši rast skaidrojumu šim publiski pateiktajam apgalvojumam. Gribētos zināt, kāpēc LĀB prezidente par šo neziņoja 23.10. konferencē?”
