Līdz šim šī bīstamā dzīvnieku infekcijas slimība bija konstatēta Gruzijā, Ukrainā un Krievijā. Baltkrievijas veterinārais dienests ir ieviesis stingrus slimības kontroles pasākumus, tiek veikta cūku izkaušana un iznīcināšana, novietnes dezinfekcija, kā arī notiek pastiprināta uzraudzība meža cūkām.
Latvijā Latgales mežos nomedītās meža cūkas tiek laboratoriski izmeklētas ne tikai uz klasisko cūku mēri, bet izlases kārtā arī uz Āfrikas cūku mēri. Latvijā līdz šim Āfrikas cūku mēris nedz meža, nedz mājas cūkām nav konstatēts.
Lai nepieļautu mājas cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri, PVD cūku turētājiem atgādina, ka cūkas jātur iekštelpās; nedrīkst pieļaut to kontaktu ar mežacūkām; cūkām nedrīkst izbarot nomedīto mežacūku gaļas atliekas un virtuves atkritumus. Cūku novietnē nav vēlams ielaist nepiederošas personas vai arī jāparūpējas par vienreiz lietojamo apģērbu; apģērbu, kas valkāts medībās, nedrīkst vilkt, dodoties apkopt cūkas; pie ieejas novietnēs jāizvieto dezinfekcijas paklāji; regulāri jāveic deratizācija.
Latvijas cūku audzētājiem jābūt ļoti piesardzīgiem. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis Edvīns Oļševskis uzskata, ka šobrīd bīstamākais būtu no austrumu kaimiņvalstīm ievesti gaļas produkti un cūku barība:
„Sālītais speķis ir gana populārs gan Baltkrievijā, gan Latvijā – īpaši Latgales reģionā. Arī citas lietas, kas ir būtiskas – maksimāli jāsargā cūkas no kontakta ar mežacūkām, jo daudzi zemnieki laukos ir mednieki. Jāievēro arī ikdienišķās drošības prasības – kūtī nelaist kuru katru cilvēku, pie durvīm likt dezinficējošu paklājiņu. Jādomā par barību cūkām – mums ir informācija, ka Baltkrievijā slimība it kā izcēlusies no barības, kas ievesta no it kā Krievijas. Tāpēc jāuzmanās no nezināmas izcelsmes barības, kas varētu tikt ievesta un tirgota lēti.”
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības konstatēšana dzīvnieku turētājam nes lielus ekonomiskos zaudējumus.
Slimajiem dzīvniekiem novēro paaugstinātu temperatūru (40-42°C), asaro acis, ir izdalījumi no deguna, depresija, dzīvniekus parasti redz guļam, bet ja tie staigā, tad novērojami kustību koordinācijas traucējumi. Balto šķirņu cūkām izteikti ir redzami plaši zemādas asins izplūdumi. Dzīvnieki iet bojā 7-10 dienu laikā no inficēšanās brīža.
Cūku saslimšanas gadījumā ātra un atbildīga saimnieka rīcība var pasargāt citas dzīvnieku novietnes no Āfrikas cūku mēra, tāpēc PVD atgādina – ja cūkas izskatās neveselas, nekavējoties jāinformē veterinārārsts un/vai sava reģiona PVD pārvalde. Tāpat medniekiem nekavējoties jāziņo PVD pārvaldei par atrastām mirušām vai slimām meža cūkām.
Ja izrādīsies, ka mājas cūkas saslimušas ar Āfrikas cūku mēri, saimniecībā tiks veikti slimības ierobežošanas pasākumi. Svarīgi zināt, ka tikai Lauksaimniecības datu centrā reģistrētiem cūku ganāmpulkiem ir iespēja saņemt valsts kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies slimības izskaušanas un ierobežošanas pasākumu laikā.
Tā kā Āfrikas cūku mēris ir konstatēts vairākos Krievijas reģionos, PVD jau pērn ieviesa drošības pasākumus arī uz robežas – visiem cūku transportēšanas līdzekļiem, kas atgriežas no Krievijas Federācijas, PVD veic tīrības un dezinfekcijas kvalitātes un dezinfekcijas dokumentu pārbaudi.
Āfrikas cūku mēra vīruss ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Gaļā pie +4°C vīruss saglabājas 150 dienas, sausā sālītā šķiņķī – 140 dienas, bet saldētā gaļā daudzus gadus.
Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
Lai nepieļautu slimības ievazāšanu Latvijā ar pārtikas produktiem, privātpersonām, kas ieceļo Latvijā no trešajām valstīm, tostarp Baltkrievijas, ir jārēķinās ar pastiprinātu bagāžas kontroli, kuru veic muitas un robežsardzes darbinieki. Bet no trešajām valstīm Eiropas Savienības teritorijā ievest gaļu un gaļas produktus ir aizliegts.
