Arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) apstiprina, ka vismaz vēl divus gadus Lielbritānijas augstākās izglītības politikā izmaiņu nebūšot. Tikmēr par to, kas notiks vēlāk, jauniešu vidū valda neziņa.
"Plānoju mācīties Lielbritānijā. Pašlaik ir divi varianti. Pirmkārt, Kembridža, bet, ja mani nepieņems Kembridžā, tad mācīšos Skotijā Sentendrjūsas Universitātē," tā sacīja Ņikita Trojanskis, kurš nupat absolvējis Rīgas Valsts 1.ģimnāziju. Tagad viņš ir ļoti aizņemts, jo gatavojas starptautiskajai bioloģijas olimpiādei. Galvenais iemesls, kāpēc viņš vēlas studēt tieši Lielbritānijā, ir izglītības kvalitāte izvēlētajā studiju programmā – bioloģijā.
"Piemēram, Kembridžas Universitātē manā jomā bioloģijā bija saņemts visvairāk Nobela prēmiju. Tas arī ir iemesls. (..) Arī [Skotijā], pirmkārt, izglītības kvalitātes dēļ un arī tas fakts, ka Skotija apmaksā mācības visiem studentiem, tur nav iespējams mācīties par maksu," teica Ņikita.
Viņš stāsta, ka saistībā ar Lielbritānijas referenduma rezultātiem par izstāšanos no Eiropas Savienības uztraukums, protams, ir radies. Taču abas universitātes uzreiz esot arī atsūtījušas vēstules, informējot, ka tuvākos divus gadus nekas nemainīsies un uztraukumam nav pamata.
"Un viņi darīs visu iespējamo, lai saglabātu tādas pašas cenas un lai viņiem paliktu tieši tāda pati attieksme kā bija pirms "Brexita"," teica jaunietis. Vaicāts, vai augstskolas izteikušas apņemšanos, ka nekas nemainīsies studiju gadu laikā, jaunietis atzina: "Nē, viņi neuzdrošinājās teikt par visu studiju laikiem, bet par tuvākajiem diviem gadiem, jo tas arī ir tas laiks, kas nepieciešams, lai Lielbritānija varētu leģitīmi izstāties no Eiropas Savienības."
Arī nosacījumi studiju kredīta iegūšanai, iestājoties šoruden, nemainās. Uzņemšanas rezultātus Ņikita uzzinās augustā. Tāpat arī viņa klasesbiedrs Matīss Rihards Vilcāns.
"Es, visticamāk, mācīšos Anglijā, precīzāk, Jorkas Universitātē, bet kā rezerves variants man ir Lankasteras Universitāte. Es abās vietās pieteicos faktiski uz vienu un to pašu programmu, tas ir – politika, filozofija un ekonomika vienā kursā," stāstīja jaunietis.
Uzzinot referenduma rezultātus, jaunietis bijis pārsteigts. Taču ne viņš, ne arī citi viņam pazīstami jaunieši, kas plānoja mācīties Lielbritānijā, pēc referenduma iznākuma neizvēlējās atteikties no iecerētā.
"Jau nākamajā dienā tās abas universitātes atsūtīja vēstuli, ka vismaz tiem studentiem, kas ir šogad pieteikušies sākt mācīties, nekādu izmaiņu studiju maksā un kredītu pieejamībā nebūs. Un Eiropas Savienības studentiem ir tādas pašas faktiski privilēģijas kā angļiem. Tas ir, ka ir pieejams studiju maksas kredīts, kas ir jāatmaksā tikai pēc studiju pabeigšanas noteiktu naudas summu gadā, tikai tad tas kredīts jāsāk atmaksāt," teica Matīss Rihards.
Savukārt Jānis Vīksne šogad jau pabeidzis pirmo kursu Edinburgas Universitātes starptautisko attiecību programmā. Viņš atzīst, ka par turpmākajām studijām neuztraucas.
"Es, man šķiet, būšu savas studijas jau pabeidzis. [Mani "Brexits"] tik ļoti neskars. Un no skolas direktora arī ir vēstule katram studentam, ka arī studenti, kas aizsāks studijas 2016./2017. akadēmiskajā gadā vai arī 2017./ 2018. akadēmiskajā gadā, ka tie studenti arī būs puslīdz droši, cik pagaidām ir zināms," sacīja Jānis.
Viņš norādīja, ka jauno cilvēku vidū šobrīd atmosfēra esot drūma, jo lielākoties jaunieši esot atbalstījuši palikšanu Eiropas Savienībā.
"Ja būtu jaunais students, tad jā. Tad tu balstītos uz direktora garantijām un pats direktors nevarētu pateikt, kas notiks ar augstākās izglītības institūcijām ārpus Eiropas Savienības. Viņi paši pat to nevar paredzēt. Tad, jā, jaunam studentam būtu jāuztraucas. Varbūt tikai politiski jāiesaistās un jāseko līdzi. Jo pašam tomēr tā izvēle jāizdara," atzīmēja jaunietis,
Pašlaik esot neziņa tieši par to, kas notiks pēc diviem gadiem, saka Jānis.
Tikmēr Latvijas IZM pārstāve Laura Treimane norāda, ka formāli Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nav notikusi un ir iespējami dažādi pušu attiecību scenāriji.
"Bet augstākās izglītības jomā Lielbritānija ir daļa no Boloņas procesa. Tā ir atzinusi savu piederību Eiropas augstākās izglītības telpai, kas nav tieši saistīts ar piederību Eiropas Savienībai," teica IZM pārstāve.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores vietniece Treimane uzskata, ka ar Boloņas procesu saistītie pamatprincipi nemainīsies. Galvenās vērtības jeb akadēmiskā brīvība, intelektuālā ekselence un cieņa pret multikulturālismu palikšot nemainīgas.
"Lielbritānijas augstskolās ir un, es domāju, arī būs vienmēr augstas iestāšanās prasības. Un tas, kas ir svarīgi mūsu studentiem, gan tiem, kas jau mācās Lielbritānijā, gan tiem, kas vēlas mācīties, ir spēja sevi apliecināt šajā intelektuālajā jomā, spēja pierādīt savas zināšanas, prasmes un savu vispārējo inteliģenci, nevis uzstādīt kādas pretenzijas vai prasības, bet tieši sevi apliecināt," noteica Treimane.
Viņa pieļauj, ka universitātes varētu padarīt stingrākus studentu atlases kritērijus. Tomēr viņa uzsver, ka diez vai Lielbritānija būtiski mainīs savu politiku augstākās izglītības jomā. Savukārt jautājumu vai neskaidrību gadījumā jaunieši var vērsties Akadēmiskās izglītības centrā vai arī izvēlētajā Lielbritānijas augstskolā.
