Bordāns nevēlas RAT priekšsēdētājas amatā apstiprināt Strenci

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) nevēlas uz otru termiņu Rīgas apgabaltiesas (RAT) priekšsēdētājas amatā apstiprināt Sandru Strenci. Tomēr tieši viņu kā labāko kandidāti iepriekš nosauca konkursa komisija. Ministra neskaidrie izteikumi par savas rīcības motīviem liek izskatīt iespēju, ka iebildumi pret Strenci ir saistīti ar apgabaltiesā izskatāmajām lietām, daudzu neapmierinātību ir izsaucis tiesneša darbs Latvijas Krājbankas prāvā.

Pateicoties veiksmīgam zemes pārdošanas darījumam pirms krīzes par miljonāri kļuvušo Sandru Strenci Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā Saeimas iecēla pirms pieciem gadiem. Vakar beidzās Strences pilnvaru termiņš, bet jauns priekšsēdētājs nav atrasts.

Kopš izmaiņām likumā 2010.gadā apgabaltiesas priekšsēdētāju jāieceļ ne vairs deputātiem, bet tieslietu ministram, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Iespējams, tādēļ šis process plašākam sabiedrības lokam palicis nepamanīts. Pavasarī uz amatu izsludināja slēgtu konkursu, kurā starpresoru komisija par labāko atzina Strenci. Vēl kandidēja tiesnesis Juris Stukāns. Taču tieslietu ministrs Strenci amatā neapstiprina.

„Kad lēmums būs pieņemts, tad es došu precīzāku izskaidrojumu. Nav jautājums tik daudz par līdzšinējo darbību kā par kopējo tiesu personāla attīstību un tiesvedības jautājumiem,” ministrs Jānis Bordāns nevēlas skaidrot savas rīcības motīvus. Viņš piebilst, ka pašlaik pārskata personāla attīstības jautājumus padotības iestādēs un kavēšanās ir saistīta ar to.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Strencei ministra rīcība nav izprotama. Bordāns viņai apliecinājis, ka rīkos jaunu konkursu un tikmēr viņa varēs palikt apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā kā pienākumu izpildītāja.

„Mutvārdu sarunā vakar ar ministru saņēmu labus vārdus par darba darīšanu. Taču ministrs paskaidroja, ka viņam ir cita vīzija. Diemžēl, nepaskaidroja kāda, bet es esmu kā neatbilstoša viņa vīzijām,” Latvijas Radio teica Strence. „Ministrs teica, ka būšot jauns konkurss, kurā, šķiet, es varēšu atkārtoti piedalīties.”

Neoficiāli izskan versijas, ka Strences neapstiprināšana uz otru pilnvaru termiņu ir saistīta ar apgabaltiesā izskatāmajām lietām. Kuluāros cirkulējušās runas, ka priekšsēdētāja amats kļuvis par tirgošanās objektu, ministra mazrunība tikai pastiprina. Vairāki anonīmi avoti juristu aprindās pieļauj saistību ar Latvijas Krājbankas bankrota lietu, kurā kreditoru pārstāvji nepārtraukti mēģina panākt administratora KPMG atcelšanu. Strence pati atzīst, ka no advokātu vidus jutusi nepatiku pret lietas tiesnesi Gvido Unguru, kuru viņa aizstāvējusi.

Konkursa komisijas loceklis un Bordāna padomnieks tiesu iekārtas jautājumos Arvīds Dravnieks apliecina, ka visi komisijas locekļi Strenci neatbalstīja, bet tas bijis slēgts balsojums, kuru viņš negrib atklāt. Par Strences neapstiprināšanu viņam nekas neesot zināms.

„Pilnīgi iespējams, ka ministra rīcībā ir kāda informācija, kuru es vienkārši nezinu. Bet to, ka konkurss bija godīgs, to es pilnīgi droši varu teikt, ar materiāliem esmu iepazinies. Štukāna kungs bija nepiemērotāks, tas bija diezgan skaidrs. Tas, ka tiesā kaut kas ir jāmaina, arī ir skaidrs – nu, būs vēl viens konkurss,” saka Dravnieks.

Bez priekšsēdētāja Rīgas apgabaltiesa nepaliks. Strence saņēma no Bordāna mutisku apliecinājumu, rīkojumu viņa vēl nav redzējusi, ka var turpināt vadīt tiesu līdz jaunā konkursa beigām kā pienākumu izpildītāja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt