Viņš uzskata, ka VDK kartotēku nevajag publiskot. „Krieviski runājošai daļai tas, ka ir bijis VDK aģents, ir drīzāk goda lieta, nevis kauna lieta, jo tā palīdzēja savai impērijai. Bet latviešiem ir savādāk.
Un ja te kāds sasmērēsies, tad tie būs latvieši, un būs jāmaina svētbildes. Tāpēc, ka maisos bija svētbildes,” norādīja Bojārs. Pēc viņa domām, atverot „čekas maisus”, „par mums ņirgāsies krieviski rakstošā prese un televīzija”.
Bojāram gan esot grūti pateikt, cik no pašreizējās elites ir „maisos”, taču viņš minēja: „Kad maiss bija Augstākajā padomē, tur izņēma vienas partijas biedrus un varbūt vēl kādus.”
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz par 30 gadiem pagarināt personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņu, kā arī vēl 30 gadus nepubliskot „čekas maisus” un atstāt tos Satversmes aizsardzības biroja rīcībā. Tiek lēsts, ka ar VDK sadarbojušies 25 000 cilvēku, taču Latvijas rīcībā ir informācija tikai par 4500 personām.
Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers uzskata, ka cilvēki, kas ir "čekas maisos", ir samierinājušies ar šiem ierobežojumiem un pat netuvojas amatiem, kuros teorētiski būtu iespēja kaitēt Latvijai. Par to liecinot fakts, ka pēdējā laikā neviens nav vērsies tiesā ar prasību pierādīt viņu saistību ar VDK.
