Bijušo Austrumeiropas valstu līderu sanāksmes uzmanības centrā - Austrumukraina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saistībā ar šonedēļ gaidāmo Austrumu partnerības samitu šajās dienās Rīgā notiek daudzi pasākumi. To vidū izceļas Azerbaidžānā bāzētā Nizami Gandžavi centra rīkotā sanāksme, kurā pulcējas Latvijas un citu Eiropas valstu bijušie vadītāji.

Azerbaidžānā bāzētā Nizama Gandžavi fonda līdzpriekšsēdētāja ir bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Rīgas sanāksme seko Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku rīkotajam forumam. Arī tajā diskusiju centrā bija Ukrainas jautājums un stāvoklis visā reģionā un pasaulē. Šis temats, kā arī plašāka Eiropas Austrumu partnerības politika ir uzmanības centrā arī bijušajiem valstu un valdību vadītājiem tiekoties Rīgā.

„Ja runājam par politiskajām diskusijām jebkur Eiropā, tad pirmais jautājums vienmēr ir Krievijas veiktā Austrumukrainas okupācija, jo tas ir konflikts, kuram ir ģeopolitiska dimensija,” uzsver bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko. „Un nav jautājuma “kam skanēs zvani”, jo kara jautājums, Krimas aneksijas jautājums un citu teritoriju jautājums ir viens no jautājumiem, kas tika aplūkoti šodien, un tas ir viens no jautājumiem, kas pēc pāris dienām tiks aplūkots Austrumu partnerības samitā,” norāda Juščenko.

Arī Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers ir Nizama Gandžavi fonda biedrs, un bijušo valstu vadītāju tikšanās gaitā viņš norādīja, ka, noslēdzoties Austrumu partnerības samitam, Rīgas deklarācijas tekstā būtu jāiekļauj vienots Eiropas valstu atbalsts Austrumu partnerības valstu teritoriālajai vienotībai. „Jāmeklē, kas ir kopējs. Mūžam domājam, ka vairosim demokrātiju, bet nedrīkst aizmirst, ka visās šajās valstīs ir kopīgas teritorijas problēmas. Jābūt tekstam, ka Eiropa ir vienota par teritoriālo vienotību,” pauž Zatlers.

Tiesa, viens no neatrisinātajiem teritoriālajiem konfliktiem Dienvidkaukāzā ir starp divām Austrumu partnerības valstīm Azerbaidžānu un Armēniju par separātisko Kalnu Karabahu. Lai gan šo tematu samitā vēlējās pacelt Azerbaidžāna, šī ideja neguva ne mazāko atsaucību.

Pirms trim gadiem izveidotais mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā dzimušā persiešu dzejnieks Nizama Gandžavi vārdā nosauktais fonds rīko konferences un citus starptautiskus pasākumus, piesaistot redzamus ekspertus un politiķus no daudzām pasaules valstīm. Šis fonds ir viena no daudzveidīgajām Azerbaidžānas iniciatīvām, veidojot modernas valsts tēlu un attiecības ar Eiropas Savienības un citām valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti