Viņa atzina, ka problēmas Latvijas mediju vidē bijušas vēl pirms Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes, kas pastiprinājusi "dažādus izaicinājumus" šajā nozarē.
Bijusī ministre klāstīja, ka pirms krīzes mainījies mediju tirgus un arvien vadošāku lomu ieņēma digitālās platformas. Viens no krīzes iemesliem mediju vidē saistīts ar strauju reklāmas ieņēmumu kritumu. Tas sakrita ar nepieciešamību ieguldīt lielāku finansējumu mediju infrastruktūrā un inovācijās.
"Covid-19 krīze tikai pastiprināja mediju nozarē dažādas tendences, kas bija jāpamana un jārisina jau iepriekš," atzina bijusī ministre Melbārde.
Pēc EP deputātes teiktā, Eiropas Savienības (ES) līmenī nav bijusi vienota mediju politika, un līdz šim bijuši fragmentāri mēģinājumi risināt atsevišķus jautājumus šajā nozarē. Tāpat ES iztrūcis vienota finanšu instrumenta, lai atbalstītu medijus. Finansējums bijis atkarīgs no dažādu EP deputātu iniciatīvām.
Melbārde atzīmēja, ka tuvākajā laikā ES valstīs tiks iepludināti ekonomikas atveseļošanai paredzētie kopumā 750 miljardi eiro, no kuriem apmēram 2,9 miljardus eiro plānots novirzīt Latvijai. Tiesa, tas, kā šī nauda tiks tērēta, lielā mērā būs atkarīgs no nacionālajām valdībām.
Eiroparlamentāriete Melbārde, kura darbojas arī EP izveidotajā mediju atbalsta grupā, atzina, ka pašlaik ES vadības līmenī tiek strādāts pie tā, lai aktualizētu mediju un kultūras jautājumus, tostarp,
lai kopējā ES ekonomikas atveseļošanas atbalstā iezīmētu noteiktu procentu, cik no finansējuma būtu jānovirza kultūrai un tās infrastruktūrai.
"Ja runājam par nacionālo līmeni, būšu atklāta, manuprāt, visos laikos ir nedaudz pietrūkusi šī politiskā griba stiprināt medijus. Un bieži vien pēdējā brīdī, kad nonāk līdz lēmumiem, kad jāpiešķir vairāk finansējuma, tad šī nav bijusi prioritārā joma. Diemžēl tā bijusi arī mana pieredze," atklāja eksministre.
Jautāta, kā Latvijā stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku, bijusī ministre atzina, ka medijos, tostarp sabiedriskajos medijos, jāiegulda vairāk naudas. Viņasprāt, jāatrisina jautājums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Tāpat Latvijā būtu jāsāk diskusija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanu vismaz tiem medijiem, kas piedāvā saturu latviešu valodā. PVN medijiem Latvijā ir viens no augstākajiem ES līmenī, un šis nodoklis pēc Melbārdes domām būtu jāmazina līdz 5%.
Melbārde uzsvēra, ka brīdī, kad būs pieejami ES ekonomikas atveseļošanas resursi,
arī pašai mediju nozarei būtu jāapvieno savi spēki un jārunā ar valdību par nepieciešamiem ieguldījumiem mediju infrastruktūrā.
