Biedrība: Cilvēkiem ar invaliditāti Covid-19 pandēmijā darbu atrast ir grūtāk

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šonedēļ rīko tiešsaistes akciju "Atvērto durvju dienas personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai". Tās laikā darba devējus informēs par valsts atbalstu un ieguvumiem, nodarbinot darba ņēmējus ar invaliditāti. Aģentūrā uzskata, ka, pieaugot attālinātā darba popularitātei, cilvēkiem ar invaliditāti iespējas atrast darbu ir kļuvušas daudz labākas. Tikmēr invalīdu un viņu draugu biedrības "Apeirons" novērojumi liecina par pretējo.

Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļā - pieredzes stāsti un diskusijas
00:00 / 04:51
Lejuplādēt

Atvērto durvju dienu NVA rīko jau piekto gadu. Pirmajos trīs gados organizētas darba meklētāju un darba devēju klātienes tikšanās darba vidē, bet pandēmijas laikā norises pārceltas tiešsaistē. Šoreiz akcijā tiks iesaistīti tikai darba devēji, lai tos informētu, skaidrotu, motivētu un dalītos pieredzē. Ergoterapeits Artis Ruiss uzsver, ka cilvēkiem ar invaliditāti nodarbinātība ir ļoti svarīga, jo tā ļauj uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai finansiāli, bet arī dod iespēju cilvēkam būt aktīvam un noderīgam. Lai pieņemtu darbā cilvēku ar invaliditāti, visbiežāk darbavietas pielāgojumi nav pārlieku sarežģīti – jāpagādā ērtāks krēsls vai galds, jāiegādājas kāda palīgierīce, kas atvieglo darbu.

"Ir bijuši arī gadījumi, kad nepieciešams paplašināt durvis, piemēram, lai iekļūtu telpā persona ratiņkrēslā. Vai uzlabot tualetes telpu, ja nepieciešami papildus rokturi. Vai nepieciešams panduss vai uzbrauktuve, lai varētu iekļūt telpā, ja tur ir pakāpieni," stāstīja Ruiss.

Lai uzlabotu darba vietas pieejamību, uzņēmēji var saņemt 1000 eiro valsts līdzfinansējumu, viņš atgādināja.

NVA pieredze liecina, ka vairums darbspējīgo cilvēku ar invaliditāti veiksmīgi iekļaujas darba tirgū un, saņemot viņiem nepieciešamo atbalstu un palīdzību, savus profesionālos pienākumus veic tikpat labi kā citi darbinieki. Tiesa, pandēmijas dēļ daļa atbalsta pasākumi patlaban ir apgrūtināti, atzina NVA speciāliste Vineta Leončika.

"Ne visas apmācības var mācīt attālināti, un daudz kur tieši svarīga ir šī praktiskā darbošanās un prakses. Šādi apmācības veidi šobrīd nav īpaši pieejami, bet universālāki – valodas, datori, – kur nav svarīga klātbūtne un praktiskā darbošanās," stāstīja Leončika.

Šā gada oktobra beigās NVA reģistrēti 8300 bezdarbnieki ar invaliditāti, kas ir 15% no bezdarbnieku kopskaita valstī. Gada laikā bezdarbnieku ar invaliditāti skaits samazinājies par diviem simtiem.

"Droši vien jau šī pandēmija ir arī varbūt kaut kādās situācijās nākusi šīm personām par labu, jo ir kļuvušas lielākas iespējas strādāt attālināti, kas ir daudz piemērotāk cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāda ir mana galvenā sajūta, ka kaut kādas iespējas varbūt tieši šajā laikā ir arī paplašinājušās tīri tādēļ, ka ir attālinātā darba iespējas," sacīja NVA pārstāve.

Invalīdu un viņu draugu apvienībā "Apeirons" novērojumi gan atšķiras.

"Ir otrais gads, kad ir pavisam traki ar darba atrašanu," stāstīja "Apeirona" Nodarbinātības atbalsta pakalpojumu koordinatore Ināra Korņeva. "Obligāti nepieciešamas digitālās iemaņas un tomēr diezgan prātīgā līmenī, jā. Tie ir cilvēki ap 60 gadiem. Pirmkārt, viņiem nav prasmes, un, otrkārt, viņiem elementāri nav līdzekļu, lai nopirktu to datoru. Mēs "Apeironā" pamatiemaņas visu laiku sniedzām – tādas ievadnodarbības, lai elementāri mācētu izveidot e-pastu, lai aizsūtītu kādu CV darba devējam, samaksāt rēķinus. Lai elementāri māki uzrakstīt vēstuli, bet ar to ir par maz priekš darba. Tas ir jāiemācās. NVA to arī nedarīs, jo tur katra inspektora pārziņā noteikti ir vairāki simti cilvēku. Tas nav reāli."

Korņevas teikto apliecina arī statistika – divas trešdaļas darba meklētāju ar invaliditāti ir vecāki par 50 gadiem, un puse bez darba ir ilgāk nekā gadu. Šā gada deviņu mēnešu laikā pastāvīgā darbā iekārtojušies 2900 NVA reģistrētie bezdarbnieki ar invaliditāti, un no tiem tikai 13% strādā augstas kvalifikācijas profesijās. Vairums atraduši vienkāršus darbus – palīgstrādnieks, apkopējs, pārdevējs, sētnieks, šoferis, aprūpētājs.

"Uz tām vakancēm ir liela konkurence arī no tā saucamo veselo cilvēku puses, jo tur arī ir daudz pirmspensijas vecuma cilvēku, kuri arī grib vieglu darbu," norādīja Korņeva.

"Apeirona" novērojumi liecina, ka bieži šķērslis darba atrašanai ir arī vājas valsts valodas prasmes. Korņeva arī uzsvēra, ka lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti veselības dēļ nespēj strādāt pilnu slodzi, bet pēc jaunajām nodokļu izmaiņām par Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām atrast pusslodzes darbu ir teju neiespējamā misija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt