Bez debatēm atbalsta audžuģimeņu un īpašu atbalsta centra noteikumus

Kopā ar citiem saskaņotiem likumiem un bez iespējas izteikties valdība atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos noteikumus audžuģimeņu statusa dažādošanai un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru izveidi. Šajos centros palīdzību sniegs ikvienai ģimenei, kas gatava uzņemt bērnus no bērnunamiem. Tie darbu sāks jau svētdien, 1.jūlijā.

Atbalsta centri

Jau no svētdienas, 1.jūlija, “Plecs” Rīgā vairs nebūs vienīgā vieta, kur gūt atbalstu un padomus, kā kļūt par viesģimeni, aizbildni vai adoptētāju. Valdība devusi zaļo gaismu šādu centru izveidei visā Latvijā.

Tā kā darbu specializētām audžuģimenēm un centriem reģionos jāsāk jau 1.jūlijā, otrdien abus noteikumus valdība apstiprināja bez iespējas iebilst vai debatēt, lai gan runāt pieteikušies bija vairāk nekā desmit cilvēki.

Kā īpaši sasauktā preses konferencē norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs („Vienotība”), atbalsta centros bērnunamu bērnus uzņemošajām ģimenēm būs noteikts pakalpojumu grozs, kā arī turpmāk bāriņtiesas vairs nepildīs gan ģimeņu atbalsta, gan kontroles funkcijas.

Labklājības ministrs Jānis Reirs par specializētajām audžuģimenēmVita Anstrate

    Viņš arī norādīja, ka atbalsta centri sniegs audžuģimenēm nepieciešamo palīdzību, lai panāktu bērnunamu slēgšanu 2021.gadā: “Īpašo atbalsta centru funkcija ir palīdzēt audžuģimenēm. Esam veikuši pētījumu, un audžuģimeņu galvenie jautājumi, ko viņi gribētu redzēt no valsts, ir palīdzība psiholoģijas, uzvedības, veselības jautājumos un finansiālā palīdzība.”

    Krīzes un specializētām audžuģimenēm atlīdzības apmērs mēnesī varētu sasniegt 430 līdz 860 eiro, teica ministrs.

    Būtiski, ka centrus veidos nevis valsts vai pašvaldības, bet tieši nevalstiskā sektorā strādājošie, kuriem rūp ārpusģimenes aprūpes formas un neko nedara tikai formāli. To uzver “SOS Bērnu ciematos”, kas Latvijā darbojas jau 20 gadus. 

    Tāpat kā bērnu nedrīkst mētāt no vienas iestādes uz otru, tieši tāpat viņu nedrīkst pārvietot no vienas ģimenes uz nākamo. “Mēs redzam, cik grūti ir piesaistīt īstos cilvēkus, lai bērna būtu viena piesaistes persona un viņš varētu uzaug un gūt patstāvīgas iemaņas. Svarīga ir viena aprūpes persona. Jaunajos noteikumos paredzēts, ka tiek mainīta sistēma,” norādīja atbalsta programmas “Plecs” pārstāve Līga Tetere.

    Viņa arī uzsver, ka turpmāk ministrijai vēl jādomā par reģionālo centru metodisko vadību un citām pārmaiņām: “Par to, lai centri darbotos pēc vienotas izpratnes. Par to, lai būtu vienota vīzija par to, kā šiem atbalsta centriem ir jādarbojas un kādi pakalpojumi ir jāsniedz. Mēs nākotnē skatāmies arī uz vajadzību pilnveidot šīs atbalsta centru funkcijas, pilnveidot pieejamos pakalpojumus un ļoti elastīgi ir jāreaģē uz audžuģimeņu vajadzībām, jo tikai tā mēs panāksim, ka ģimenes vairojas.”

    Ārija Martukāne no profesionālo audžuģimeņu apvienības „Terēze” uzsvēra, ka atbalsta centri piedāvās vien tādus pakalpojumus, kādi jau pašlaik pieejami, proti, psihologa konsultācijas un atbalsta grupas reizi mēnesī.

    Par smagi slimiem bērniem nepieciešamām procedūrām un terapiju tuvu dzīvesvietai neesot runas.

    Tāpat, viņas ieskatā, lai gan paredzēts, ka centri turpmāk ģimenes iedrošinās, bet bāriņtiesas – vien uzraudzīs, noteikumos tas neesot skaidri nodalīts.

    “Šobrīd šī reforma šos pakalpojumus līdzi nenes, un centri arī tam nav paredzēti. Centri ir tiešām paredzēti kā uzraugoša, vērtējoša, kā izglītojoša, kā piesaistoša institūcija. Ja mēs runājam par to, par ko audžuģimenes ir gadiem runājušas par nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem. Centri ir vajadzīgi, jo sistēma ir varbūt jāmaina. Tā ir smagnēja un sadrumstalota. Bet ir jāskatās arī uz šiem riskiem, ko šie centri atnes līdzi,” norādīja Martukāne.

    Krīžu audžuģimenes 

    Lai gan pašvaldībās jaušama pretestība, jo valsts politika paredz bērnunamu slēgšanu vai pārveidi, valdība pieņēma arī daudz plašāku audžuģimeņu definīciju un funkciju. Turpmāk Latvijā būs gan krīžu audžuģimenes, kurās varēs ievietot bērnus jebkurā diennakts laikā. Tāpat tiks atbalstītas ģimenes, kas uzņems bērnus ar īpašām vajadzībām.

    “Krīžu audžuģimenes būs apmaksātas no valsts budžeta, un atlīdzība varētu būt no 430 līdz 860 eiro. Otra forma specializētajām audžuģimenēm varētu būt bērni ar īpašām vajadzībām. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo tā varētu būt liela izšķiršanās ģimenei uzņemt bērnu ar īpašām vajadzībām,” sacīja ministrs.

    Iepriekš noteikumus kritizēja audžuģimenes, taču ministrs sola, ka tos pēc gada drīkstēs pārskatīt un, iespējams, labot. Tikmēr Audžuģimeņu apvienības līdere prognozē, ka

    atbilstoši pašreizējai noteikumu versijai, daļa audžuģimeņu kvalificēties specializētās statusam varētu nemaz nevēlēties.

    KONTEKSTS:

    Noteikumi par audžuģimenēm jau iepriekš bija plaši diskutēti un pretrunīgi vērtēti, jo iebildumi bija pašvaldībām un citiem partneriem. Specializētajām audžuģimenēm darbs jāsāk 1.jūlijā.

    Iepriekš bija plānots, ka no gada vidus audžuvecāki, kas specializēsies zīdaiņu aprūpē, aprūpēs bērnus ar īpašām vajadzībām vai arī uzņems bērnus krīzes situācijās, tas kļūs par profesiju. Bija paredzēts specializētajām audžuģimenēm maksāt algu, un no tās tiktu nomaksāti visi nodokļi.

    Paredzēts, ka papildus atlīdzībai, ko audžuģimenes saņem par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī līdzekļiem bērna uzturam, krīzes audžuģimenēm atalgojums būs 430 eiro mēnesī. Savukārt audžuģimenēm, kas specializējas zīdaiņu un bērnu ar invaliditāti aprūpē, atalgojums pēc nodokļu nomaksas būšot 770 eiro mēnesī.

    Pretēji iepriekš plānotajam, Labklājības ministrija maijā valdībā vēl neiesniedza grozījumus noteikumos saistībā ar  specializētajām audžuģimenēm. Tā vietā norit saspringtas diskusijas - audžuģimeņu apvienība pārmet ministrijai, ka tā plānoja veidot dažādu specializāciju ģimenes, kas tagad sašaurinājušās vien līdz divām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti