Ņemot vērā ļoti daudzos iebildumus, ministrijai uzdots risināt nesaskaņas ar pašvaldībām un citiem partneriem. Tas jāizdara vienas nedēļas laikā. Tā kā bērni specializētām ģimenēm jāuzņem no jūlija, noteikumus iekļaus nākamās nedēļas valdības darba kārtībā. Tomēr pirms to apstiprināšanas vēlreiz tiks precizēts, vai visas nesaskaņas atrisinātas.
Pēc vairāku nevalstisko organizāciju, sadarbības partneru, tai skaitā arī Pašvaldību savienības, iebildumiem valdības komiteja pirmdien, 18. jūnijā, vēl nelēma par audžuģimeņu un atbalsta centru noteikumiem.
Specializētām audžuģimenēm darbs jāsāk 1.jūlijā, bet vēl pirmdien komitejā bija dzirdami aicinājumi ieviest trīs mēnešu pārejas periodu vai atgriezties pie noteikumu skatīšanas pēc divām nedēļām. Ieklausoties Pašvaldību savienībā, premjers otrdien lēma atlikt noteikumu izskatīšanu par nedēļu, uzdodot tos atkārtoti saskaņot ministrijai ar partneriem. Emocijas nevarēja savaldīt labklājības ministrs Jānis Reirs, „Vienotība”.
“Tas ir jautājums, kas ir ļoti emocionāls. Tagad katrā solī čammāt valsti un valsts pārvaldi, un neko nesaskaņot - tā valsts nevirzīsies uz priekšu,” sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Noteikumu izstrāde aizņēmusi teju pusgadu, tomēr sarunu noslēgumā audžuģimenes paziņoja par ministrijas atkāpšanos no iepriekš solītā. Divas reizes noteikumu iesniegšanu valsts sekretāriem atlika. Reirs pauž pārsteigumu, norādot, ka nevalstiskās organizācijas pašas bija autores šiem noteikumiem. Ārija Martukāne no audžuģimeņu apvienības „Terēze” gan vēl pirmdien atgādināja, ka apvienības priekšlikumi, piemēram, ļaut ģimenēm izvēlēties, kāda vecuma bērnus tās aprūpēs, netika ņemti vērā.
“Šis projekts varētu arī neīstenoties tā, kā to ir iecerējusi ministrija,” skaidro Martukāne. “Protams, ka pārmaiņas ir vajadzīgas. Tas, ka tas viss tiek darīts, tas ir labi. Man jau liekas tā, ka, ja mēs pakalpojumu veidojam un tā sniedzējs ir audžuģimene, tad ļoti vajadzētu šos noteikumus saskaņot ar audžuģimenēm,” norādīja Martukāne.
Tomēr visvairāk laika aizņēma iebildumi, saistīti ar īpašu atbalsta centru izveidi reģionos.
Tāpat daudzi iesaistītie iebilda punktam, kas lika topošajai ģimenei atklāt savas iedzimtās un iegūtās slimības. "Bāriņtiesai ir svarīgi zināt, ka personas, kas to vēlas darīt, nav ar nopietnām atkarībām, nav sirgstošas ar narkotiku lietošanu, alkoholismu, bet, ja runājam par iedzimtām slimībām, tas neatstāj iespaidu, var vai nevar adoptēt bērnu. Tas nav jānorāda!" sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Šo punktu svītroja.
Tāpēc premjers Māris Kučinskis no Zaļo un zemnieku savienības uzdeva ministrijai atkārtoti tikties ar partneriem un nākamotrdien lemšot, vai noteikumi virzāmi tālākvai ne.
“Bija nesapratne par jauno institūciju. Vieniem bail, ka uzraudzīs. Otriem bail, ka viņu vietā darīs un, kā jau tas mēdz būt, institūcijām savā starpā ir jārunājas, un tas ir viss,” pauda Kučinskis.
Centri turpmāk pildīs daļu pašvaldības bāriņtiesu un sociālo dienestu uzdevumu, jo, kā norādīja par nozari atbildīgais ministrs, pašvaldības ar saviem uzdevumiem ne vienmēr tikušas galā. Sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns no Latvijas Darba devēju konfederācijas norāda uz šādiem riskiem. Līdz ar atbalsta centra iejaukšanos ģimenes izvērtēšanā tiek dublēta pašvaldību administratīvā sistēma, aizmirstot par atbalstu ģimenēm.
“Patiesībā šeit ir gandrīz vai tā, ka viņi izslēdz gandrīz vai pašvaldību sociālos dienestus no pienākuma. Šī vērtēšana un tā tālāk, tā nav atbalsta funkcija. Tur ir sajaukts,” norāda Leiškalns.
Noteikumus valdība plāno skatīt nākamotrdien. Ministrs Reirs tāpat pirmdien uzsvēra, ka noteikumi nākamnedēļ būtu jāpieņem, bet pēc gada varētu vēlreiz pie tiem atgriezties un, iespējams, ko uzlabot.
