„Betlēmes žēlsirdības māja" atrodas Rīgā, Maskavas ielas rajonā, kuram daudzi tumšā laikā labprātāk mestu līkumu. Tā ir vieta, kur bezpajumtnieki, bijušie ieslodzītie, alkoholiķi un narkomāni cīnās ar savām atkarībām, lai iemācītos dzīvot normālu dzīvi. Šodien mājas iemītnieki sagaida viesus, lai kopā svinētu Ziemassvētkus. Daudziem no viņiem šie ir pirmie Ziemassvētki siltumā un ar dāvanām zem eglītes. Par iepriekšējo dzīvi viņi nekaunas.
Ilvaram šie ir jau otrie Ziemassvētki „Betlēmes žēlsirdības mājā". Viņš palicis te, lai palīdzētu citiem. Parasti iemītnieki te uzturas aptuveni pusgadu, nošķirti no ārpasaules. Gunta pavadījusi tikai pirmos trīs mēnešus un jau pilnībā atplaukusi.
„Betlēmes žēlsirdības māja" darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Ēka ir katoļu baznīcas īpašums. Nauda tās darbībai tiek vākta gan ziedojumos, gan ar dažādu projektu palīdzību. Visi darbinieki ir savu darbu veic brīvprātīgi.
"Betlēmes žēlsirdības mājas" vadītāju Danu Asnkaiti te visi dēvē par mammu. Viņa stāsta, ka māja izveidota pēc žēlsirdību māju parauga, kādas visā pasaulē izveidojuši kapucīnu mūki. Viņasprāt, galvenais šiem cilvēkiem dāvāt mīlestību un iesēt cerību. Viegli gan tas neesot.
„Sirdis ir cietas. Bet tad, kad tu viņiem parādi, ka visi esam vienādi, tad viņi atveras," uzskata Asnkaite.
Patlaban mājā atrodas 22 iemītnieki. Ir ļoti daudz pozitīvu stāstu, ka cilvēki atrod darbu un atgriežas normālā dzīvē, bet diemžēl - arī tikpat daudz negatīvu stāstu, kad cilvēki, pametot māju, atkal sāk dzert un rakņājas pa miskastēm. Lai izpētītu, vai pagātne ietekmē darba atrašanu, mājas darbinieki, sākuši īstenot jaunu projektu.
Māja ir arī patvēruma vieta Maskavas rajona bērniem, ja to vecāki sākuši dzert un atstājuši viņus novārtā.
