Pērn Satiksmes ministrija aprēķināja, ka pašvaldību atbildībā varētu nodot aptuveni 4 tūkstošus kilometru ceļu. Tie ir ceļi, pa kuriem nekursē sabiedriskais transports, tie neved uz skolām vai citiem nozīmīgiem objektiem un pārsvarā ir grants ceļi. Pagaidām pašvaldības gan pārņēmušas vien 14 kilometrus šādu ceļu. Alūksnes novada pašvaldībā uzsver, ka nebūtu ar mieru pārņemt visus savā teritorijā esošos mazsvarīgos autoceļus, jo daudzi no tiem jau gadiem ir nolaistā stāvoklī, bet piebilst, ka jautājums ir risināms.
“Mēs attiecībā pret Satiksmes ministriju par šo jautājumu esam atvērti sarunām, bet nekādā gadījumā mēs nepiekritīsim tādam vienkāršam spiedienam - jums tas ir jāpārņem un tad, kā tautā saka, lauziet kaklu," teica Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.
Citās pašvaldībās piebilst, ka šis jautājums jārisina reizē ar novadu reformu. Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis norāda, ka iesākumā jābūt arī 2. līmeņa pašvaldībām, kas darbotos līdzīgi kā šobrīd plānošanas reģioni, bet ar iespējām pieņemt dažādus lēmumus un saplānot budžetu. Tādas pašvaldības tad arī varētu šādus ceļus uzturēt.
“Ņemot vērā kontekstu, ka šobrīd visi vicina karogus, ka nu ir vajadzīgas reģionālas reformas un izmaiņas, es labi redzu, ka šī funkcija par mazajiem autoceļiem varētu ļoti labi attiekties uz 2. līmeņa pašvaldībām. Šie valsts ceļi ne tikai iet pa mūsu novada teritoriju, bet arī šķērso un savienojas ar citiem novadiem," sacīja Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis.
Pirms pārņemt kādus autoceļus savā atbildībā, pašvaldības arī vēlas zināt, vai un kāds būs finansējums to uzturēšanai. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) uzsver, ka šobrīd notiek sarunas ar pašvaldībām un tiek izstrādāti mehānismi, kas varētu motivēt vietvaras šos ceļus pārņemt.
“Es ļoti paļaujos uz administratīvi teritoriālo reformu, kas izveidos gan intelektuāli, gan finansiāli spēcīgas pašvaldības. Otrs ir tas, ka mēs tāpat vien neuzspiežam šos ceļus, mēs tam dodam līdzi kaut kādu daļu finansējuma. Mēs esam atraduši to vidējo ciparu, ja nemaldos, 1560 eiro uz vienu kilometru. Tas ir apmēram tikpat, cik pašlaik mēs iztērējam šo ceļu uzturēšanai," norādīja Linkaits.
Ja šobrīd plānotais Satiksmes ministrijas finansējums tiešām arī sekos un tas nebūs tikai uz dažiem gadiem, bet ilgtermiņā, tad pašvaldības to spētu arī efektīvāk izlietot, jo redzētu, kur tieši tas ir nepieciešams.
