Aktuāli

"Darbības vārds". Inas Strazdiņas komentārs par situāciju Alepo

Aktuāli

Valsts policijas pārstāve Vineta Mistre par Ziemassvētku reidiem

"Cilvēks ziņu virsrakstos": ainavu arhitekte Helēna Gūtmane

Barona ielas ainavu arhitekte Gūtmane: Pilsēta nav gatava publiskās ārtelpas transformācijām

Šis gads Latvijā, īpaši Rīgā, iezīmējies ar augošu sabiedrības interesi par mūsu kopīgo pilsētvidi. Vārdus „publiskās ārtelpas transformācija” daudzi šogad varēja iepazīt praksē, redzot mokpilnās Krišjāņa Barona ielas pārvērtības Rīgā. Cilvēks, kurš bijis ļoti cieši iesaistīts Barona ielas pārbūvē - ainavu projektēšanas darbnīcas „Alps” dibinātāja Helēna Gūtmane - atzīst: darbs pie Barona ielas pierādījis, ka pilsēta nav gatava publiskās ārtelpas transformācijām. 

Ainavu arhitektes Helēnas Gūtmanes biroja pagalmā Cēsu ielā cauri ziemas pelēkumam izslējies pīlādzis ar kupliem ogu ķekariem. Pīlādži būs arī Barona ielā, viņa saka, tikko atsteigusies no kārtējās projekta apstādījumu skaņošanas.  

Ainavu projektēšanas darbnīcu „Alps” Helēna Gūtmane izveidoja pirms 11 gadiem. Strādājusi daudzos Rīgas pilsētvides projektos, pirms diviem gadiem koordinējusi publiskās ārtelpas pilnveides projektu „Radi Rīgu!”, pieredzējusī ainavu arhitekte uzņēmās projektēt arī Barona ielas pārvērtības.

Vai pēc plašās rezonanses un negācijām viņa to darītu arī šodien?

„Tas ir jautājums, uz ko es pati sev visu laiku mēģināju atbildēt. Un es laikam atbildētu pozitīvi. Es piekristu, pat ja zinātu, kas sagaida,” saka arhitekte.

“Varbūt es piekristu pat dubultā, jo es zinātu, kā šos izaicinājumus, kas radās projektēšanas un projekta īstenošanas laikā, sagaidīt, varbūt labāk komunicēt un izprast. Varbūt nepieļaut tās nepilnības, kuras arī es personiski pieļāvu,” atzīst Helēna Gūtmane.

Sarunā atklājas arī daudz stāstu par detaļām, kuras no malas var šķist absolūta paviršība, piemēram, Barona ielas būvdarbu vadītāja komiskā taisnošanās par grūtībām komunikāciju aku apdarē, jo lūku vāki ir apaļi, bet ķieģeļi – kantaini. Patiesībā šis stāsts izgaismo daudz lielāku problēmu – vienotu sistēmu un zināšanu trūkumu.

„Lai cik tas nebūtu smieklīgi un dīvaini, to tiešām nevarēja paredzēt. Jo līdz šim tāda veida pārbūve nebija notikusi. (..) Un, lai zinātu, kādi ir šie aku vāki, tie visi ir jāatrok vaļā un jāpaskatās. Tie visi ir dažādi. Un tie nepieder Satiksmes departamentam, bet komunikāciju turētājiem. Patiešām ir dažādas konstrukcijas apakšā – ir tādas, kur apakšā ir apaļš profils, un ir tādas, kur ir kantains profils. Un, kad to atver un redz, tad tas ir jārisina uz vietas,” stāsta arhitekte.

Gūtmane neslēpj, ka darbs pie Barona ielas projekta bijis smags, taču devis milzumu jaunu zināšanu - par institucionālo birokrātiju, par cilvēcisko saziņu, par ierēdņu izpratni, kas vispār ir publiskā ārtelpa.

Barona ielai pievērstā uzmanība, lai cik negatīva, likusi arī plašākai sabiedrībai sākt vairāk domāt par pilsētvidi sev apkārt, saka ainavu arhitekte.

“Uzreiz gribu teikt, ka esmu laimīga par to, ka šodien, pēc šī projekta, mēs sākam visi kopā domāt un runāt par publisko ārtelpu. Tā ir parādība, kuras pirms tam nebija. Citādi mēs arī turpmāk runātu par to tikai klusi, savā profesionāļu vidū. Un Barona ielas renovācija palīdzēja aktualizēt daudzus jautājumus, kas līdz šim nebija sakārtoti,” uzsver arhitekte.

“Tagad, manuprāt, daudziem vismaz profesionālā līmenī – ne tikai projektētāju, bet arī atbildīgo institūciju un politiskajā līmenī – ir kļuvis skaidrāk, ko darīt. Bet vēl ne līdz galam skaidrs,” viņa piebilst.

Helēna Gūtmane iebilst pret vārdu „kļūdas” – viņasprāt, neviens Barona ielas projektā nav apzināti rīkojies nepareizi. Problēma bijusi fundamentālajā zināšanu un instrumentu trūkumā par to, kā rīkoties. Nācies mācīties praksē.

„No sākuma, kad es sāku strādāt, man bija ļoti asas vārdu pārmaiņas ar pilnīgi visiem - gan ar Satiksmes departamentu, gan Attīstības departamentu, gan ValstskKultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Es biju ļoti emocionāla un varbūt ne īpaši pieklājīga. Bet pēc gada es sapratu, ka man nav taisnība. Nevar prasīt no cilvēkiem ikdienā domāt par to, kas nav viņu tiešais uzdevums. Satiksmes departamenta tiešais uzdevums nav domāt par inovācijām publiskajā ārtelpā. Viņiem nav Publiskās ārtelpas inovāciju nodaļas. Vai vajadzētu būt? Protams,” saka Gūtmane.

“Tā lielā atziņa pēc šiem projektiem ir, ka mēs nebijām un joprojām neesam gatavi publiskās ārtelpas transformācijām. [..] Jautājums – vai pilsētai vispār bija jāsāk strādāt ar publisko ārtelpu, ja nav ne izpratnes, ne instrumentu? Mana atbilde ir pilnīgi viennozīmīga – protams, ka bija jāsāk. Mēs gaidījām 25 gadus, un nekas nenotika. Kaut kad bija jāsāk,” uzskata Gūtmane.

Ar savu izpratni par publisko ārtelpu no Rietumu pilsētām atpaliekam par gadiem 20 – 30, secina Helēna Gūtmane, kura daudz laika pavada arī dzīvesbiedra dzimtajā Beļģijā.

Viņa pašlaik raksta doktora disertāciju par cilvēku emociju ietekmi uz lēmumiem par publisko ārtelpu, tādēļ saruna turpinās par vēl kādu šī gada ziņu virsrakstu – Lielajiem kapiem. Gūtmane ir ilggadēja apkaimes iedzīvotāja, kas par Lielajiem kapiem turklāt rakstījusi maģistra darbu.

Viņa gan atturas vērtēt tramvaja ieceri, jo nepārzina šo projektu detaļās, taču viņai ir ko teikt par šīs vides atjaunošanu kopumā.

„Lielie kapi ir ļoti īpaša vieta, un es domāju, ka tiem ir vajadzīga atjaunošana, bet tai ir jāpieiet ļoti, ļoti saudzīgi un ar ļoti lielu izpratni. Ir jāpiesaista sabiedrība, kas lieto šo telpu ikdienā, jo mums ir ļoti daudz ko teikt un mēs zinām un jūtam, kas tur ir vajadzīgs. Tāpēc pilsētai ir jāsaprot, ka komunikācija ar sabiedrību un tās iesaiste projektā ir ļoti, ļoti svarīga,” saka Gūtmane.

“Tas ir tas, kā ļoti pietrūka arī Barona ielas atjaunošanas projektā un arī citos publiskās ārtelpas atjaunošanas projektos, kas ļoti tieši skar lietotāju,” viņa uzsver.

Sarunas beigās Helēna Gūtmane smaidot piebilst – ja gribam redzēt Rīgas publisko ārtelpu vairāk pārdomātu un cilvēkiem draudzīgu, pilsētā ir vajadzīga vienotība un saskaņa. Proti, vienots skatījums uz pilsētvidi kopumā un saskaņots darbs, to īstenojot praksē.

10 komentāri
hmm
vai cien.arhitektei tās tumšās brilles mūždien tāpēc ka tomēr kauns par to kas sanācis??
publiskā ārtelpa
publiskā ārtelpa publiskā ārtelpa
Sarma
Iespējams, ka projekts nebija tas sliktākais, bet īstenots īsti tajā stilā, kuru Latvijā ieveda milzīgais skaits visādos Ņižņije Češuni sameklētu indivīdu, kas joprojām nav pārvarēts un šajā konkrētaj'gadījumā izpaužas ar pavirši saliktām plāksnēm,kuras jau tagad izkritušas, ar nepabeigtu kanalizācijas lūku apdari u.c. Par to, kā tika izvēlēti darbu vadītāji (arī kaimiņvalstī izplatītā veidā)jau daudz rakstīts un runāts. Par to, kā tika izvēlēti darbu vadītāji arī. Ir jau droši vien tādi Saskaņas fani, kurus sajūsmina galīgi nerentabls tramvajs caur kapiem, īpaši, braucot no Juglas, kad varam hipotētiski iedomāties kādu, kurš nolēmis doties uz centru, bet pārbraucis Gaisa tiltam nezin kāpēc pēkšņi pārdomā.
Margarēta
Arhitektūra ir otršķirīga. Šeit ir politiska cīņa. Nacionālās partijas nolies ar dubļiem jebko, kas pēdējos gados Rīgā tapis, tikai tāpēc vien, ka mērs no Saskaņas. Viss, kas Rīgā notiek un top, ir slikti, jo slikti, jo Nils pie teikšanas. Kaut gan tieši pēdējos gados vismaz kaut kas normāls ir uztaisīts (Daugavas promenāda, tā pati Baroniela). Arī Skanstes tramvajs nav slikts projekts, bet diemžēl pilsētvides attīstība ir pakļauta politiskām intrigām. Un politisko intrigu dēļ daudzi labi un pilsētai vajadzīgi projekti netiek īstenoti.
ieva
Man patīk šis dizains! Vien jāsakārto reālajos ielas apstākļos.
Nu
Būtu jau no sākuma pateikuši, ka neviens nezināja, kas sagaida, varbūt cilvēkiem būtu lielāka sapratne. No otras puses man nepatīk kā tīri vizuāli izskatās ietves un domāju to varēja paredzēt un arhitektei vajadzēja saprast - pāris metru šaurā laukumā ir trīs ļoti atšķirīga izskata materiālu segums, turklāt lielākais laukums vēl piedevām ir raibs, protams, ka ir praktiski apsvērumi kāpēc tur vajag trīs dažādus segumus, bet varēja atrast kādu vienojošu elementu vai ko citu, lai tas kopā pēc kaut kā izskatītos
Nu
Man patīk tava mūžīgā loģika - labāk darīt nekā nedarīt, neatkarīgi no tā cik tas maksā, kādā kvalitātē un vai tiešām vajadzīgs. Ja Nils tev pakakās pie durvīm un paprasīs par to 5€ tu laikam būsi starā, ka kāds beidzot mēslo puķītes
Margarēta
Iepriekšējā izdangātā bruģa versija patika?
Barona iela nav kļūda
Barona iela nav kļūda, Barona iela ir fundamentāla (labi apmaksāta) sava darba pamatu nezināšana.
Gūtmanei
>>> ja gribam redzēt Rīgas publisko ārtelpu vairāk pārdomātu un cilvēkiem draudzīgu, pilsētā ir vajadzīga vienotība un saskaņa. Bet ats ir tieši tas, kas mums jau ir! Saskaņa rullē jau kuro sasaukumu pēc kārtas. Un rīdzinieki tik maksā par nanoūdeni, supertramvajiem un arhitektes spēlītēm ar klucīšiem. Ibio, tā "profesionāle" taču naudu saņēma! Nevarēja aizvilkties līdz ielai un apskatīties, kādi tie kanalizācijas vāki dzīvē izskatās? Un ka smuki uzzīmētais vājredzīgo celiņš atduras pret stabu? Vai ši arī tāpat kā būvuzraugs visu procesu vadīja no attāluma?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti