Remonta laikā nosiltināts jumts, sienas, nomainīti logi un durvis. Šo darbu laikā pieņemts lēmums, ka ēkai nepieciešams remonts arī iekšpusē, līdz ar to tika izstrādāta projekta otrā kārta. Tā kā kultūras nams ir trešās kategorijas būve, tai bija nepieciešama būvekspertīze. Tas būtiski iekavēja otrās kārtas darbu uzsākšanu, un tika izsludināts tehnoloģiskais pārtraukums.
"Mums pagāja vairāki mēneši, kamēr mēs vispār atradām, kurš būs ar mieru. Bet paradoksālākais ir tas, ka, kad šīs ekspertīzes līgums tika noslēgts, gandrīz nepilnu gadu mēs gaidījām rezultātu, kas arī, protams, ka iedzīvotājos izsauca lielu rezonansi sarunās, jo pašā vasaras viducī darbi objektā, kurš ir sākts renovēt, nenotiek," skaidro Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova.
Saņemot būvekspertīzes rezultātus, tika izsludināts iepirkums, kas bija neveiksmīgs. Pašvaldība nevarēja atļauties summas, ko pieprasīja būvfirmas. Tam sekoja atkārtots iepirkums. Zināmus apgrūtinājumus uzliek arī tas, ka Balvu kultūras un atpūtas centrs ieguvis vietējās nozīmes kultūrvēstures objekta statusu.
"Viss ir jāsaskaņo ar kultūras pieminekļu inspekciju. Tu nekad nevari paredzēt, kad, noņemot kādu apmetuma daļu, ko tu tur ieraudzīsi. Un, ja tur veidojas kādas plaisas vai vismaz sajūta, ka tas ir nedroši, ir atkal šīs ekspertīzes.
Tas, ko mēs visi zinām, ka šobrīd arī valstī nav pieņemts budžets. Tas arī pašvaldībām apgrūtina jel kādu iespēju ņemt aizņēmumu jauniem darbiem.
Bez aizņēmuma mēs arī šos darbus nevaram vienkārši pabeigt," stāsta domes priekšsēdētāja vietniece.
Par ieilgušajiem Balvu Kultūras un atpūtas centra remontdarbiem norūpējusies ir arī tā direktore Anita Strapcāne. Pašlaik viņa ar savu komandu darbojas Balvu muižā, kur iespēju robežās notiek lielākā daļa pasākumu. Tā ir arī pagaidu nodarbību vieta daļai no 18 Balvu pašdarbības kolektīviem. Citiem mēģinājumi, tāpat kā atsevišķi pasākumi, notiek pilsētas izglītības iestādēs vai piecus kilometrus no Balviem attālajā Kubulu kultūras namā.
"Visi ar telpām ir nodrošināti, nedrīkstu sūdzēties. Domājot par iedzīvotājiem, gribas bilst, ka vairums nepieņem šo ēku, nelabprāt apmeklē mūsu pasākumus šajās telpās. Mēs nevaram rīkot deju vakarus. Mēs skatītājiem nevaram sniegt profesionālo mūziku. Mēs nevaram estrādes mūziku sniegt, jo šī zāle ir ļoti akustiska, tāpēc tajā lielus grupējumus mūzikas, kam ir liela skaņu aizmugure, mēs to nevaram atļauties, jo savādāk te ir slikta dzirdamība. Ļoti daudzi cilvēki tiešām nevis pie mums nāk, bet brauc uz "Goru" un uz Alūksni," klāsta centra direktore Strapcāne.
Pēc teju astoņu mēnešu pauzes ēkas renovācijas darbi atsākti. Plānots, ka kultūras pasākumus tajā baudīt varēs jau šī gada beigās.
