ĪSUMĀ:
- Skaņkalnes pagasta bibliotēku pievienos Mazsalacas bibliotēkai.
- Ķoņu pagasta bibliotēku pievienos Naukšēnu bibliotēkai.
- Pārējās novada mazajās bibliotēkās pārmaiņu nebūs.
- Pārmaiņas skars vairākus tautas namus, bet tas nenozīmē slēgšanu.
- Novada pašvaldībā uzsver: šī reorganizācija neietekmēs amatierkolektīvu darbošanos.
- Šobrīd Valmieras novadā ir septiņi kultūras centri ar 23 struktūrvienībām, turpmāk būs septiņi kultūras centri, bet ar 15 struktūrvienībām.
- Kultūras funkcijas īstenošanai turpmāk arī būs pieejamas telpas 29 novada ēkās.
Skaņkalnes pagasta bibliotēka ir iekārtota kolhoza laika daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva dzīvoklī. Tai ir paredzēta likvidācija, pareizāk sakot, tās krājumu pievienos Mazsalacas bibliotēkai, kas burtiski ir tepat aiz upes.
Valmieras bibliotēkas vadītāja Daiga Rokpelne, kuras pārziņā ir arī mazās bibliotēkas, skaidro: "Cilvēki ir pieraduši kultūras un pārējos pakalpojumus saņemt Mazsalacā, tālāk mēs stiprināsim Mazsalacas bibliotēku, tur būs četri darbinieki, mēs šajā gadījumā vienkārši pārvietojam fondu un darbinieka darba vietu uz Mazsalacas bibliotēku."
Otra novada bibliotēka, kas piedzīvos reorganizāciju un pievienošanu Naukšēnu bibliotēkai, ir Ķoņos. Kā stāsta Valmieras bibliotēkas vadītāja, šis solis sperts, jo ēku vairs nevar izmantot kultūras iestādes funkcijai: "Ķoņu ēka absolūti neatbilst kultūras pakalpojumu sniegšanas vietai, bibliotēkā grāmatām nav pieņemams mikroklimats, kādā grāmatas tiek turētas, un jāsāk ar to, ka darbiniekam strādāt tādās telpās ir nepieņemami. Naukšēnu bibliotēkā turpmāk būs divi darbinieki, kas apkalpos gan Ķoņu, gan Naukšēnu pagasta iedzīvotājus."
Pārējās novada mazajās bibliotēkās, kas ir 31 Valmieras bibliotēkas filiāle, pārmaiņu nebūs. Toties pārmaiņas skars vairākus lauku kultūras namus jeb tautas namus, pareizāk sakot, to nosaukumus, bet tas, kā stāsta Mazsalacas kultūras centra vadītāja Dace Jurka, nenozīmē slēgšanu: "Arī Mazsalacas galā iedzīvotāju skaits ir krietni samazinājies, un teikšu godīgi, šo ēku ir ļoti daudz, ir tie nieka 10–12 kilometri no vienas kultūras iestādes uz otru. Pamatuzstādījums Valmieras novada Kultūras pārvaldē – neviens amatiermākslas kolektīvs netiek atstāts bez mājām, visi kolektīvi darbojas."
Piemēram, iecere ir, ka Sēļos un Ramatā ir viens kultūras darbinieks, kurš organizē vietējos pasākumus.
"Tātad viens kultūras darba speciālists nodrošinās saturu Sēļos un Ramatā neatkarīgi no tā, kur viņš sēž, kur viņa darba krēsls, bet viņam pamatā būs jānodrošina šis saturs. Mēs esam sapratuši, ka gan Ramatā, gan Sēļos kopienai vajag saieta telpu, un šī saieta telpa kultūras procesiem ir vajadzīga vienu reizi nedēļā mēģinājumiem un viens pasākums mēnesī, skatoties pēc kopienas interesēm," stāsta Dace Jurka.
Sēļu pagastā satiktā uzņēmēja Larisa Gerasimova, kura aktīvi iesaistās arī kultūras dzīvē, gan ir skeptiska, vai šāda apvienošana dos rezultātu: "Tas ir bezpersoniski, nē, nē. Mans skatījums ir tāds, ka katrā ēkā, katrā mājā ir jābūt saimniekam. To, ka šeit atslēgs durvis kaut kādos zināmos pasākumos, nu, ja viņas ir ciet šodien, kāpēc es nākšu, kad viņas būs vaļā? Vai es būšu ļoti gaidīts šeit? Nē."
Taču nepielūdzams ir fakts, ka laukos cilvēku ir arvien mazāk un ēku uzturēšanas izmaksas ir augušas. Novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece Liene Jakobsone gan uzsver, ka šī reorganizācija neietekmēs amatierkolektīvu darbošanos: "Nebūs tā, ka durvis ir aizslēgtas un atslēga ir nolauzta, tā tas nenotiks! Mēs vienkārši domājam par to, kā šīs telpas atvērt tad, kad ir vajadzība, tad, kad ir iecere, nevis vienkārši uzturēt viņas nebeidzamu laiku, tērējot pašvaldības resursus, kur reāli trūkst gan cilvēku, gan intereses šīs vietas apmeklēt. Pēc vajadzības, kad mēģina kolektīvi, vai ir pasākumi, šīs telpas tiek atslēgtas, jā, nav iespējams viņās vairs ieiet no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā, bet to var izdarīt, ja norisinās pasākums un amatierkustības mēģinājumi, kultūras process."
Šobrīd Valmieras novadā ir septiņi kultūras centri ar 23 struktūrvienībām, turpmāk būs tāpat šie septiņi kultūras centri, bet ar 15 struktūrvienībām. Kultūras funkcijas īstenošanai turpmāk arī būs pieejamas telpas 29 novada ēkās.
