Darbs pie kultūras tūrisma maršruta „Baltu ceļš” izstrādes aizsācies pērnā gada pavasarī. Šajā laikā veikts apjomīgs pētījums par vēsturiskajām liecībām, kas saglabājušās un stāsta par vienu senajām baltu tautām - kuršiem.
Tie ir pilskalni, senās kulta vietas, dižakmeņi, svētozoli, arī ainavas, vairāk nekā 100 dažādu objektu.
Šobrīd tūrisma maršrutā izceltas 30 nozīmīgākās vietas.
“Tās ir vērtības no 9. līdz 13.gadsimtam, ko mūsdienās ceļotāji var redzēt. Mēs tās meklējām, un esam nedaudz atraduši. Baltu ceļā tiks izceltas vērtības no kuršiem, zemgaļiem un sēļiem,” pastāstīja projekta vadītāja Kurzemes plānošanas reģionā Aiva Jakovela.
Tūrisma speciālisti atzīst, ka līdz šim salīdzinoši maza vērība pievērsta senvēsturei, tradīcijām un kultūrai. Tā ir iespēja radīt jaunus tūrisma produktus, kas būtu balstīti uz vēsturiskajiem faktiem.
Tāpēc turpmāk 12 nodarbībās interesentiem būs iespēja noklausīties zinātniskas lekcijas par kuršiem no 1.līdz 13.gadsimtam.
“Mēs mēģinām izcelt to lokālo, kas ir mūsējais un kas nav nekur citur. Tā ir vērtība, un nav jau neviena cita, kas to uzpasēs vai pieskatīs, tikai mēs paši, citi to nedarīs,” pauda arheologs, vēsturnieks Juris Urtāns.
Jau sestā sezona aizritējusi „Kuršu vikingu apmetnei”, kas ir aktīvā tūrisma centrs un atzīts par labāko tūrisma produktu. Tā izveides pamatā ir arheoloģiskais ansamblis, kas stāsta gan par kuršiem, gan vikingiem, kā arī leģendas, sāgas un hronikas. Ar katru gadu apmeklētāju interese pieaug. Šeit brauc tūristi gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
“Mēs to visu pārveidojam populārzinātniskā veidā, ka cilvēki var izjust vēsturi uz sevis gan ar laivu braukšanu, loku šaušanu, apģērbiem, tādā veidā vēsturi izjūtot tieši,” stāstīja Grobiņas tūrisma kluba „OGA” vadītājs Raimonds Reinis.
Tūrisma maršruta „Baltu ceļš” izstrāde noslēgsies nākamajā pavasarī. Maršruti dabā netiks iezīmēti, tie būs skatāmi digitālā formātā, taču galvenā vērtība būs vēsturiski tematiskie stāsti.
