Kurzeme piedāvā netradicionālus meistarstiķus, kā piemēram „Sirmo Žiperi” – no koka gatavoto auto, Vidzeme ved īstas olimpiešu kamaniņas, Bet Zemgale, Sēlija un Latgale liek akcentu uz kulināro mantojumu un amatnieku veikumu. „Lai sagatavotos izstādei, nepieciešamas nedēļas un pat mēneši, lai uz galvaspilsētu aizvestu lauku kūpinājumus - sierus un gaļas, mājās darinātos vīnus un alu, vai pašu cepto maizi un ārstnieciskās tējas un amatnieku darinājumus”, tā stāsta Latgales stenda veidotāji, kuru saražotais jau gozējas šajā tūrisma izstādē.
Divi busiņi ar „Latgales golda” ražojumiem no Rēzeknes devušies ceļā, stāsta Zenta, kuras uzdevums arī bija visus ražojumus sapakot, sasaiņot un jau agrīnā rītā sūtīt ceļā uz Rīgu, uz tūrisma izstādi Ķīpsalā „Balttour”. Rīdziniekiem un izstādes apmeklētājiem garšu un smaržu izvēle Latgales galdā būšot plaša
Tas nav brīnums, ka šogad akcents Latgales stendā būs likts tieši uz lauku labumiem un amatniecību, tāda ir šī gada „Balttour” vienotā Latgales stenda koncepcija, pakojot jaunos informatīvos bukletus izstādes apmeklētajiem saka Latgales tūrisma speciāliste un Daugavpils novada tūrisma informācijas centra vadītāja Lolita Kozlovska.
Alus darītājs Dainis Rakstiņš no Balviem ar pašbrūvēto alu un koka kausiem alus labākai degustācijai uz Rīgu ceļā posies ar alus mucām, alus darīts pēc sentēvu tradīcijām, stāsta saimnieks.
Tikmēr no Krāslavas puses jau tradicionāli tūrisma izstādē ir Daugavas lokos audzēto ārstniecisko augu tējas, to daudz ir Ivara Geibas saimniecībā.
Lai savāktu tējas nepieciešami mēneši, lai sabrūvētu labu alu vai vīnu, kas arī šogad plašā klāstā būs Latgales stendā, nepieciešams ilgs laiks, stāsta ražotāji, pat maizes ieraugam priekš Latgales maizes, nemaz nerunājot par materiāliem amatniekiem, piemēram, kokgriezējiem.
Galvenais, lai to visu novērtē izstādes apmeklētāji, uzsver Latgales stenda dalībnieki, kā ik gadus laipni aicinot tūristus apceļot novadus un novērtēt to šarmu un jaunos tūrisma piedāvājumus.
