Baltijas valstis lūgs NATO izvietot to teritorijā pastāvīgu brigādi

Lietuva, Latvija un Igaunija lūgs NATO vadībai izvietot pastāvīgo brigādi Baltijas valstīs, lai censtos savaldīt Krieviju, ceturtdien paziņoja Lietuvas armijas preses pārstāvis. NATO apliecinājuši, ka par Baltijas valstu vēstuli ir zināms, bet tā vēl nav apspriesta.

Kopīgā vēstulē visu trīs Baltijas valstu armiju komandieri ar tādu lūgumu vērsīsies pie ASV spēku Eiropā komandiera ģenerāļa Filipa Brīdlova. Lēmumu par vēstules nosūtīšanu komandieri pieņēmuši, nesen tiekoties Baltijas Militārās komitejas sanāksmē Lietuvā.

Brigādes lielums ir atkarīgs no tās uzdevumiem, taču vidēji tajā ir divi līdz trīs tūkstoši karavīru. Parasti brigādi veido trīs bataljoni, kā arī kaujas atbalsta un nodrošinājuma apakšvienības. 

"Baltijas valstu armiju komandieri ir vienojušies lūgt pastāvīgu NATO spēku izvietošanu Baltijas valstīs kā savaldīšanas pasākumu, reaģējot uz drošības situāciju reģionā," aģentūrai BNS teica Lietuvas armijas preses pārstāvis kapteinis Mindaugs Neimonts.

"Mēs vēlamies panākt, ka brigādes lieluma vienībai pastāvīgi ir bataljons katrā no Baltijas valstīm," viņš paskaidroja.

Brigādes lieluma vienību ierasti veido 2000-3000 karavīru.

 Komentējot šo lūgumu, Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs pēc tikšanās ar saviem kolēģiem Antaljā norādīja, ka Lietuva nepārtraukti meklē iespējas palielināt NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs, tomēr publiska sīkāku detaļu apspriešana nebūtu produktīva.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) Latvijas Radio šo informāciju ne apstiprina, ne noliedz, bet atzina, ka NATO ārlietu ministri pašlaik spriež par reģionālo drošību.

„Mēs šobrīd esam diskusijās. Iznācu ārā no zāles, kur šobrīd notiek ministru saruna par to, kādā veidā stiprināt NATO klātbūtni, kādā veidā reaģēt uz ļoti daudzveidīgiem draudiem un riskiem, kas šobrīd aliansei ir gan austrumos, gan dienvidos. Mēs arī runājam par to, ka ir nepieciešams nostiprināt un ilgstoši stiprināt NATO klātbūtni,” sacīja Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Ministrs gan norādīja, ka par konkrētiem pasākumiem vēl jāsagatavo priekšlikumi Bruņoto spēku virspavēlniekam Eiropā. „Bet ir pilnīgi skaidrs, un tas izskanēja diskusijās gan Baltijas valstu ministriem, gan citu valstu ministriem – mēs apzināmies, ka šāda veida apdraudējums, kas ir šobrīd NATO gan austrumos, gan dienvidos, ir uz ilgu laiku. Mums ir jāpierod pie tā, ka situācija neatrisināsies rīt plkst.12 un viss būs atkal kā kādreiz,” komentēja Rinkēvičs. 

Vēlāk NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecināja, ka aliansē ir zināms par šo vēstuli un tā tiks apspriesta kā jebkurš lūgums, ziņo rus.lsm.lv.

Stoltenbergs arī norādīja, ka ir pāragri spriest, kāda būs NATO reakcija uz šo vēstuli, jo jau tagad NATO ir daudz plānu Baltijas reģionā - mācības, ātrās reaģēšanas spēku atbalsta punkti. Pagaidām nav plānu par jaunām aktivitātēm, jo esot jāpabeidz iesākto.

„Kad saņemsim šo vēstuli, apskatīsim tās saturu un tad lemsim, kā uz to reaģēt. Galvenajiem centieniem jābūt vērstiem uz jau pieņemto lēmumu īstenošanu. Kā zināms, tiek plānots dubultot NATO reaģēšanas spēkus, izveidot ātrās reaģēšanas spēkus. Piemēram, Turcija ir piekritusi līdzdarboties, par ko tā šodien paziņojusi. Mēs saglabāsim savu klātbūtni Austrumeiropā, aktīvāk īstenojot mācības. Un ļaujiet atgādināt, ka mēs jau tā palielinājām savu klātbūtni [Baltijas valstīs]," sacīja Stoltenbergs.

“Jaunā bīstamākā drošības vidē NATO turpinās aizstāvēt un aizsargāt katru sabiedroto pret jebkuriem draudiem. Mēs pielāgojam aliansi šai jaunajai videi un īstenojam lielāko kolektīvās aizsardzības stiprināšanu kopš aukstā kara laikiem,” sacīja Stoltenbergs. 

Ukrainas krīzes iespaidā NATO pieņēma lēmumu nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar alianses austrumu robežām, kā arī būtiski paaugstināt tās gatavību reaģēt krīzes situācijās.

Jūnijā tiksies NATO valstu aizsardzības ministri jūnijā, kad arī varētu būt konkrētākas sarunas par Baltijas militārās vadības vēstuli.

Neoficiālās sarunās gan izskan, ka izvietot pastāvīgas NATO vienības Baltijā būtu sarežģīti arī tā iemesla dēļ, ka uzņemot Baltijas valstis aliansē, NATO vienojās ar Krieviju, ka pierobežā nebūs pastāvīgi papildus spēki.

Kopīgo Baltijas bruņoto spēku komandieru vēstuli paredzēts nosūtīt nākamnedēļ.

Ziņots, ka katrā no trijām Baltijas valstīm kopš pagājušā gada ir izvietota ASV karavīru rota 150 personu lielumā. Pārējie sabiedrotie arī sūta savus karavīrus uz mācībām reģionā, tomēr tas netiek darīts regulāri. Patlaban katrā no Baltijas valstīm ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības – ja lūgums tiks izpildīts, vienības apmērs katrā valstī sasniegs bataljona līmeni. Kā iepriekš atzina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, pašreizējā kazarmu infrastruktūra Latvijai ļauj pastāvīgi uzņemt šāda līmeņa vienību. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt