Baltijas un Beniluksa valstis parakstījušas nodomu protokolu par augstskolu diplomu automātisku atzīšanu

Augstākās izglītības diplomu atzīšana starp Baltijas un Beniluksa valstīm turpmāk varētu notikt automātiski. Divu minēto reģionu valstu izglītības ministri piektdien Briselē ir parakstījuši nodomu protokolu par automātiskas sistēmas izveidi augstskolu diplomu atzīšanai. Tomēr profesionālo kvalifikāciju atzīšana, it sevišķi ar valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, joprojām ir atvērts jautājums.

Paraksta nodomu protokolu par augstākās izglītības diplomu automātiskas atzīšanas sistēmas izveidiArtjoms Konohovs

    Aplausi un rokasspiedieni... Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas pārstāvji Briselē ir parakstījuši nodomu protokolu par savstarpēju augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu.

    Jāsaka, ka biju diezgan pārsteigts, kad es pirmo reizi uzzināju par šo notikumu. Biju pārliecināts, ka šāda sistēma Eiropas Savienībā jau darbojas. Galu galā arī es esmu studējis ārzemēs, un toreiz manu Latvijas bakalaura diplomu Amsterdamas Universitāte pieņēma bez jebkādiem jautājumiem.

    Tomēr izrādās, ka viss nebūt nav tik vienkārši. Diploma atzīšana var ilgt vairākus mēnešus un maksāt naudu.

    “Pirms daudziem gadiem, kad es pabeidzu maģistratūras studijas Francijā un atgriezos Luksemburgā, kāds man teica, ka manā diplomā pietrūkst dažu stundu vienā no priekšmetiem, tādēļ man esot jāapgūst šis priekšmets no jauna," stāsta Alēns de Mujsers. Viņš ir Beniluksa Savienības ģenerālsekretāra vietnieks.

    “Tās bija pilnīgas muļķības, jo francūži man teica, ka esmu izpildījis visas prasības, lai iegūtu maģistra diplomu. Bet Luksemburgā tas netika atzīts. Un šī vienošanās palīdz izvairīties no tādiem gadījumiem. Tā būtībā pasaka, ka mēs jau pietiekami labi viens otru pazīstam. Jūs varat to saukt par ģimeni, par partnerību vai kā citādi, bet svarīgākais ir, ja viena puse atzīst, tad arī otra atzīst,” skaidro de Mujsers.

    Arī izglītības ministre Ilga Šuplinska no Jaunās konservatīvās partijas atceras, ka viņas pasniedzējas karjeras laikā ir bijuši gadījumi, kad dažādi programmu direktori ne vienmēr ir gribējuši atzīt ārzemju augstskolu mācību metodes un diplomus.

    “Es biju ieinteresēta, lai mans students brauc studēt uz ārzemēm. Līdz ar to – un tā ir filoloģija – es pielīdzināju līdzīgus, radniecīgus kursus. Bet es zinu ļoti daudzus programmu direktorus, kuri patiešām ļoti skrupulozi ir salīdzinājuši mācību programmas. Un nedod Dievs, ja tur kāds kurss neparādās vai parādās ar savādāku metodi, vai viņš ir citu, piemēram, filozofijas vai literatūras periodu iekļaujošs, tad tas netiek pielīdzināts,” stāsta Šuplinska.

    Ja viss ies gludi, tad tikko parakstītais nodomu protokols varētu pārtapt par īstu vienošanos pēc gada vai diviem.

    No tā brīža nevienam Baltijas un Beniluksa valstīs vairs nevajadzētu uzdot papildu jautājumus par to, vai bakalaura diploms vienā vai otrā nozarē patiešām ir bakalaura diploms. Līdzīga sistēma jau šobrīd darbojas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.

    Tam vajadzētu atvieglot dzīvi ne tikai studentiem, kuri ir nolēmuši turpināt mācības ārvalstīs, bet arī "Erasmus" apmaiņas programmas dalībniekiem un tiem, kuri ar savu diplomu ārzemēs meklē darbu.

    Tomēr krietni nopietnāki šķēršļi pastāv nevis diplomu, bet gan profesionālo kvalifikāciju atzīšanā.

    Nīderlandes izglītības ministre Ingrīda van Engelshovena cer, ka tas varētu būt nākamais solis, bet tas nebūs ātri.

    “Profesionālo kvalifikāciju atzīšana ir nākamais solis. Vienmēr ar kaut ko ir jāsāk. Un šis ir ļoti nozīmīgs pirmais solis,” uzsver van Engelshovena.

    Savukārt Šuplinska piebilst, ka tādās regulētajās profesijās kā ārsti, skolotāji vai juristi pretestība lielākoties nāk no profesionālajām asociācijām.

    “Profesionālās asociācijas neuzticas ārzemju sistēmai, un viņiem šķiet, ka cilvēka atnestais diploms un pieredze, kāda viņam ir fiksēta, nav pietiekama, lai viņš varētu strādāt reglamentētajās profesijās. Bet mēs ļoti ceram, ka varbūt kopīgās sarunās mēs sapratīsim, ka var būt atšķirīgas metodoloģijas vai stundu skaits, bet ir ļoti svarīgi redzēt, vai cilvēkam ir izglītība un pieredze. Noteikti ir jādod cilvēkam pārbaudes posms, ko Latvijas likumdošana arī paredz, kurā tu vari pārliecināties, kāda ir šī cilvēka konkrētā darba prasme, nevis vienkārši pieredze vai diploms,” norāda Šuplinska.

    Izglītības ministre cer, ka par nākamo soli varētu kļūt automātiska augstākās izglītības diplomu atzīšana ar Skandināvijas valstīm. Un nevar arī izslēgt, ka līdz 2025. gadam par šādu kārtību varētu vienoties visa Eiropas Savienība.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti