Dienas ziņas

Sāk izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem pansionātā

Dienas ziņas

Depozīta sistēmu ieviesīs dzērienu ražotāji

Baltijas jūrā meklē ar naftu pildītu cauruļvadu

Baltijas jūrā meklē pazudušo ar naftu pildītu Būtiņģes termināļa cauruļvadu

No Būtiņģes naftas termināļa Baltijas jūrā noplūdusī nafta ne no helikopteriem, ne kuģiem vairs nav redzama. Valsts vides dienests aprēķinājis, ka gandrīz puse no tās nogrimusi. Bet Latvijas Jūras spēki šobrīd meklē ar naftu pildītu 40 metrus garu cauruļvadu, kas pazudis no Lietuvas termināļa. Līdz otrdienas pēcpusdienai to nebija izdevies atrast, un meklēšanas darbi turpināsies, līdz iestāsies nakts. Pēc tam tos plānots atsākt rīta gaismā.  

Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienests ziņu par aptuveni vienas līdz 2 tonnu jēlnaftas noplūdi no Lietuvas uzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes termināļa saņēma pirmdien. Nekavējoties tika nosūtīts patruļkuģis situācijas novērtēšanai. Lietuvas dienesti pa to laiku jau bija iesaistījušies seku novēršanā.

Latvijas Jūras spēki gatavojās ļaunākajam scenārijam –  naftas dreifam uz Latvijas krasta pusi, taču, kā liecināja tuvāko piecu dienu prognozes – nafta būtu virzījusies paralēli tam.

Subbota: Baltijas jūrā meklē pazudušo ar naftu pildītu Būtiņģes termināļa cauruļvaduEdgars Kupčs

“Izejot šodien uz notikumu vietu ar sagatavotu tehniku un komandu, mēs vairs nekonstatējām nekādu noplūdi mūsu atbildības zonā,” informēja Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (''MRCC Rīga'') priekšnieks komandleitnants Pēteris Subbota.

Jūras spēki tūlīt pēc tam ar diviem flotes kuģiem, plānojot iesaistīt arī gaisa spēkus, sāka meklēt no Būtiņģes termināļa nozaudētu 40 metrus garu naftas cauruļvadu, kurā aizvien vēl atrodas viena līdz pusotra tonna naftas, ņemot vērā, ka tas rada risku, ka kāds kuģis nepamanot nejauši varētu tam uzskriet un nafta varētu izplūst jūrā.

“Šīs caurules konstrukcija paredz, ka normālos apstākļos tā peld virs ūdens virsmas. Savukārt avārijas gadījumā tā abos galos automātiski aizveras. Tāpēc mēs ceram, ka tā aizvērtā stāvoklī vēl aizvien kaut kur ir nekontrolētā dreifā.

Mūsu bažas ir tās, ka caurule var iepeldēt kuģu ceļos un kāds kuģis, nezinot, ka tā atrodas priekšā, tai vienkārši uzbrauc un to pārplēš,” skaidroja komandleitnants Subbota.

''MRCC Rīga'' priekšnieks skaidroja, ka patlaban Jūras spēki caurules meklēšanā iesaistījuši divus kuģus KA-14 “Astra” un P-08 “Jelgava”, savukārt, lai aptvertu pēc iespējas lielāku teritoriju, caurules meklēšanā tiks piesaistīts Gaisa spēku helikopters.

Šobrīd Latvijas Jūras spēki caurules meklēšanas darbus veic pašu spēkiem. Lietuvas Jūras spēki, kuru atbildības teritorijā vakar notika avārija, tos pagaidām ir pārtraukuši. Tiesa, ja naftas caurule Latvijas teritoriālajos ūdeņos tiks atrasta, par to tiks informēti arī Lietuvas Jūras spēki, vēstīja “Sargs.lv”.

Rucavas novads ir Latvijas–Lietuvas robežai vistuvāk esošā teritorija. Tās vadītājs Jānis Veits norādīja, ka situācija potenciāli var būt ļoti slikta, jo, ja nafta nogulsnēsies Baltijas jūras dzelmē, potenciāli var tikt ietekmētas zivju nārsta vietas. Līdzīga kritika par naftas termināli no iedzīvotājiem bija dzirdama arī iepriekš.

“'Ik pa brīdim tādi naftas ''pikucīši'' atrodami tajā pludmalē, smērē cilvēka augumu – kājas, rokas. Valdošie vēji diemžēl nāk uz Latvijas pusi. Kaut kā tā politika veidota tā, ka savu teritoriju saudzējam un avārijas situācijā Lietuvas puse necieš. Jautājums paliek atklāts,” atzina Veits.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informēja, ka pieprasījumu par iespējamām kompensācijām no piesārņotāja puses gatavo Valsts vides dienests, kas šobrīd aprēķina kaitējuma apjomu un sekas. 

Skaidrība par kompensācijas apmēru varētu būt nākamā gada sākumā. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka 20%–22% noplūdušās naftas Baltijas jūrā ir iztvaikojuši, 5% sajaukušies ar ūdeni un apmēram puse nogrimusi.

“Kamēr nebūs lieli vēji, viņa tur arī paliks grunts dziļumā. Pavasarī, kad būs vētras un attiecīgie vēja virzieni, tad, iespējams, Latvijas piekrastē, Bernātu rajonā, izskalotu pludmalē. Vēl varbūt daļa zvejnieku tīklos nonāks. Pašreiz mēs tieši to aprēķinām,” informēja Vides dienesta Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.

Būtiņģes naftas terminālis tika atklāts 1999.gada rudenī, un šis ir jau trešais gadījums, kad no turienes noplūdusī nafta ir nonākusi Latvijas teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt