Jauno kārtību atzinīgi vērtē drošas braukšanas eksperts un instruktors, pieļaujot, ka laika gaitā tas var labvēlīgi ietekmēt vadītāju kultūru. Instruktors arī uzskata, ka kursantiem obligāti ir jāapgūst prasmes arī bargos apstākļos, taču CSDD to negrasās ieviest.
ĪSUMĀ
- Topošie autovadītāji uzskata, ka manevrēt patiesos apstākļos ir lietderīgāk
- CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs pieļauj, ka tagad nokārtot eksāmenu būs nedaudz vieglāk
- Drošas braukšanas skolas vadītājs izmaiņas eksāmenā vērtē atzinīgi
- Braukšanas instruktors uzskata – vajadzētu apmācības arī ekstrēmos apstākļos
Topošie autovadītāji uzskata, ka manevrēt patiesos apstākļos ir lietderīgāk
Paula Kristiāna Šeninga ir viena no topošām autovadītājām, kas jau mēneša beigās plāno kārtot braukšanas eksāmenu.
“No sākuma bija tāds – kāpēc? Jo nedaudz bija stress par to, ka tu esi iemācījies skaitīt tos stabiņus, skaitīt punktus, kad un kā jāpagriež, kad ir jādod vairāk gāze atpakaļgaitā, lai normāli ieparkotos,” viņa komentēja jauno kārtību.
Vairāk nekā 30 nodarbību laikā viņa trenējusies veikt dažādus manevrus arī figūru laukumā. Braukšanu viņa sākusi apgūt pērnā gada vasarā, savukārt par to, ka no aprīļa B kategorijas eksāmenā figūras būs jāveic reālā satiksmē, nevis laukumā, uzzinājusi jau, kad vairums prasmju bija apgūtas. Lai gan uzzinot par izmaiņām, viņu pārņēmis satraukums, pēcāk apzinājusies, ka
veikt manevrus patiesos apstākļos ir lietderīgāk.
“Iepriekš bija tāds neliels uztraukums par to, kā būs, kad es nokārtošu eksāmenu figūru laukumā un tad man būs jāpielieto šis viss sadzīvē. Šobrīd jau ir treniņš un prakse. Tā ka es domāju, ka šobrīd būs daudz, daudz labāk. Protams, ir nedaudz bailīgi, ka vēl nav ierasti un ka tev mašīnas brauc visur garām, un nav pārliecinātības par sevi, bet man liekas, pie tā visa var pierast. Kā nekā pašai arī kaut kad būs jābrauc. Es domāju, ka tas tiešām nāk ar praksi un pieredzi,” pastāstīja Paula Kristiāna Šeninga.
CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs pieļauj, ka tagad nokārtot eksāmenu būs nedaudz vieglāk
Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā uzskata, ka iegūtās zināšanas reālā satiksmē ir vērtīgākas par tām, kas smeltas norobežotā laukumā. Tāpēc no pieciem manevriem –
iebraukšana stāvvietā paralēli braukšanas virzienam, iebraukšana stāvvietā perpendikulāri brauktuvei, apgriešanās pretējā virzienā, avārijas bremzēšana un intervāla kontrolēšana, piebraucot pie kases automāta,
– no aprīļa divi ir jāveic ārpus figūru laukuma. CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris pieļauj, ka tagad nokārtot eksāmenu varētu būt nedaudz vieglāk.
“Ja mums eksaminācijas laukumā figūru izpilde bija diezgan reglamentēta, nosakot kustību skaitu, tad būtībā ceļu satiksmē šī kārtība ir diezgan brīva. Galvenais, lai cilvēks pietiekoši veikli, nekavējot pārējos satiksmes dalībniekus veiktu šo figūru un tiktu galā ar uzdevumu. Šīs figūras būtībā tiks veiktas apdzīvotās vietās uz ielām ar mazāk intensīvu satiksmi. Tā, lai pārējie satiksmes dalībnieki šos traucējumus izjustu pēc iespējas mazāk,” skaidroja Juris Teteris.
Drošas braukšanas skolas vadītājs izmaiņas eksāmenā vērtē atzinīgi
Izmaiņas eksāmenā atzinīgi vērtē Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks, norādot, ka jaunie šoferi ceļu satiksmē jutīsies pārliecinātāk. Savukārt iepriekšējo tradīciju, kad daļa no pārbaudījuma bija jāveic laukumā, eksperts vērtē kritiski, piebilstot, ka kursanti iemācījās manevrus veikt ar konkrētu mašīnu.
“Nereti autoskolas izmantoja variantu, ka cilvēkam mehāniski iemāca izpildīt šo uzdevumu ar tādu domu, ka tagad stabiņš ir tajā logā, tad tu pagriez stūri tik daudz, un tad tev jāizdara tas un tad šitas. Respektīvi, tik ļoti tālu no patiesības un realitātes, cik vien faktiski var būt,” teica Jānis Vanks.
Lai gan Latvijā vadītāju braukšanas kultūra palēnām uzlabojoties, Vanks tomēr neuzskata, ka jaunā kārtība padarīs vadītājus apzinīgākus.
Braukšanas instruktors uzskata – vajadzētu apmācības arī ekstrēmos apstākļos
Turpretim braukšanas instruktors Ainis Sprukuls no autoskolas “Credo Autoprieks” ir pārliecināts, ka, iemācot topošam šoferim manevrus veikt reālā satiksmē, vadītāji kļūs disciplinētāki.
“Mēs jau rādām piemēru saviem bērniem, un līdz ar to bērni jau tālāk mūs daļēji tā kā kopē un skatās, ko mēs darām. Un, ja topošie vadītāji tagad noliks tiesības, un viņi būs jau topošie vecāki, viņi rādīs savu piemēru tālāk,” teica Ainis Sprukuls.
Lai gan topošie vadītāji par izmaiņām eksāmenā izjūtot nemieru, instruktori viņus iedrošina, kā piemēru minot kaimiņvalsti Igauniju un Skandināvijas valstis, kur jau gadiem gala pārbaudījumā figūras veic reālā satiksmē. Sprukuls piebilda, ka
Igaunijā autoskolas kursantiem ir nepieciešams apgūt prasmes arī ekstrēmos apstākļos.
“Vajadzētu ieviest ilgstošāku apmācību, lai būtu gan ziemas, gan vasaras apstākļi un lai būtu kaut kādas ekstrēmas situācijas. Ir mums speciāli aprīkotas trases, kur ūdens mākslīgi uzsviežas uz priekšējā vējstikla vai izraisa mākslīgās sānslīdes, lai viņam [vadītājam] būtu kaut kāda sapratne, kā mašīnu savaldīt,” pastāstīja Sprukuls.
Tādas prasības CSDD ieviest negrasās, jo, kā skaidro iestādes pārstāvis Juris Teteris – tas apmācību padarīs pārāk ilgu un dārgu. Tuvākā nākotnē izmaiņas gan plānotas braukšanas eksāmenā, kurā paredzēts, ka topošam vadītājam nāksies izmanot navigācijas ierīci.
