Saeimas Juridiskajā komisijā, kur pašlaik skata ieceri par sodiem automašīnu odometra grozītājiem, Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) skaidro, ka krāpšana ar odometra datiem Latvijā nav atsevišķi izcelta, bet iespējams vērsties policijā līdzīgi kā par citiem krāpšanas gadījumiem. Problēma šajās lietās gan ir saistīta ar to, kā konstatē, ka automašīnas aparatūra ir sagrozīta.
Tomēr attiecībā uz situāciju Latvijā problēma ir daļēji atrisināta, jo, pirmo reizi reģistrējot auto Latvijā un vēlāk izejot tehnisko apskati, Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) piefiksē arī odometra rādītājus. Tādējādi tos ir iespējams pārbaudīt, vēršoties CSDD.
Savukārt ar odometru rādītāju pārbaudēm ārpus Latvijas ir sarežģītāka situācija, jo daļa valstu tos nefiksē, bet citas nereti nedalās ar informāciju. ES līdz 2018.gadam plānots pētīt, kā šāda automašīnas informācija būtu nofiksējama, piebilst Kūtris.
Arī Auto moto biedrības prezidents Zvirbulis apliecina, ka lielākā problēma pašlaik ir ar datu apmaiņu starp ES valstīm: “Daži vienkārši nefiksē un negrib apmainīties online režīmā ar šiem datiem, uzskatot, ka tie ir nacionālie dati, lai gan automašīna jau pametusi teritoriju.”
2014.gada rudenī LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, cik vienkārši Latvijā iespējams viltot automašīnu kilometra skaitītāja jeb odometra rādījumus. Īsi pēc raidījuma, 2015.gada sākumā, Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) Saeimā iesniedza Administratīvo pārkāpuma kodeksa grozījumus, rosinot palielināt sodus odometru rādītāju viltotājiem, taču izmaiņu arvien nav.
2015.gadā Saeima atbalstīja ieceri pirmajā lasījumā, taču tad vairākas iestādes izteica iebildumus.
