Austrumu slimnīcas Neiroloģijas nodaļas intensīvajā terapijā ir ļoti kluss. Pirms divām dienām šeit mira jauns pacients.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Auslands sacīja: "Mums bija skumjš notikums, 30 gadus vecs vīrietis... vairāk par mēnesi cīnījāmies, lai uzlabotu viņa stāvokli. Bijis darba pasākumā, vēla nakts, un izlēma atgriezties mājās ar elektroskūteri. Krita. Bija iesaistīts alkohols... Sekas bija ļoti nopietnas. Galvaskausa lūzums un liels asinsizplūdums."
Smagākos gadījumos skrejriteņu braucējiem veic pat galvaskausa trepanāciju jeb atvēršanu.
"Gadās letāli iznākumi. Nav ļoti bieži, bet diemžēl... Nav ķiveres, kas aizsargā galvaskausu, plus lielākoties ir lietojuši alkoholu," sacīja Auslands.
Latvijas Televīzija novēroja, kā ķirurgs mierina pacientu, kuram lokālā anestēzijā tūlīt šūs pirksta traumu Duntes ielā, Traumatoloģijas slimnīcā. Tas patiesībā esot labākais, kas var notikt pēc krišanas no skūtera, ja visu var paveikt uzņemšanā un braucējs nenonāk uz operāciju galda.
Traumatoloģe ortopēde Laura Andersone norādīja: "Katru dienu ir vismaz viens [pacients], bet tā – trīs, četri, desmit. Un īpaši piektdienas vakaros. Pa divi, pa trīs brauc. Un tie nav vienīgie, kas mūs satrauc. Ir pacienti, kurus ir nogāzuši elektroskūteru braucēji. Daļa apzvēr, ka vairs nekad nebrauks ar elektroskūteri, bet ir daļa, kas vaino ceļus un gājējus. Bet lielākajai daļa nav ne tiesību, ne zināšanu, kā braukt."
Ārste uzsvēra, ka daļa no jauniešiem pēc gadiem būs invalīdi tieši tāpēc, ka plauksta nekustēsies vai būs neciešamas sāpes.
"Tas bojājums nav paņemams atpakaļ. Attīstās artrozes un kustību ierobežojumi,"
viņa norādīja.
Mediķi neuzskata, ka kaut ko mainītu pilnīgs skūteru aizliegums. Bet kontrolei noteikti jābūt un bieži, jo reti kuram no šeit ievestajiem skrejriteņu braucējiem asinīs ir mazāk par vienu promili alkohola.
