Viņš pauda, ka dubultpilsonību prasīs gan vecāka gadagājuma Austrālijas latvieši, kas šajā valstī ieradās pēc Otrā pasaules kara, gan viņu pēcteči. Nāgels stāstīja, ka 1990. gados latvieši netiecās iegūt Latvijas pilsonību, jo toreiz noraidoša bija Austrālijas valsts. Proti, lai iegūtu Latvijas pavalstniecību, vajadzēja atteikties no Austrālijas pilsonības. Tagad Austrālija kļuvusi pieļāvīgāka.
Tomēr Nāgels atteicās prognozēt, cik daudz Austrālijas latviešu varētu pretendēt uz Latvijas pilsonību. „Ir grūti prognozēt (..) Lielākā daļa būs tādi, kas pēc kara aizbrauca uz Austrāliju vai arī viņu pēcteči,” sacīja Nāgels.
Viņš pieļāva, ka daļa Latvijas pavalstniecības pretendentu būs arī jaunieši. Austrālijā ir tradīcija, ka pēc vidusskolas vai augstskolas beigšanas jaunieši dodas apceļot pasauli un nereti ierodas arī Eiropā, lai strādātu. Latvijas pilsonība būtu vieglāks ceļš tam, lai iegūtu tiesības strādāt visā Eiropas Savienībā, norādīja Nāgels.
Tomēr vienlaikus netrūkst cilvēku, kas uz Latviju labprāt pārceltos pavisam. „Ja ir iespēja dabūt darbu, tad daudzi labprāt atgrieztos,” pauž Nāgels.
Austrālijas un arī citu valstu pilsonību ieguvušie latvieši Latvijas pavalstniecību var prasīt ,sākot no otrdienas, 1.oktobra. Prognozes liecina, ka Latvijas pilsonība būs pieprasīta.
